| |
[8. Okt 2008|09:01] |
Mans nakts piedzīvojums :
Plkst. 01:29 dzirdu, ka šauj.
Pielecu kājās, skrienu pie loga.
Skatos, zemē guļ vīrietis, viņam pāri noliekušies divi policisti.
Kliedz sieviete un k-kāds vīrietis sulīgi lamājas krievu valodā.
Menti sāk sist uz zemes noguldīto čali. Uzvelk roku dzelžus un sāk raut ārā no kabatām visu, kas nu viņam bija, atstāj uz ielas.
Čalis turpina gulēt uz vēdera uz ielas, ārā auksts. Menti sēž un pīpē. Piebrauc otra mentu mašīna, cilvēks ar kameru pieskrien klāt, kaut ko filmē. Nelaimīgais noguldītais prasa, vai vēl ilgi - ļoti auksts.
Man arī paliek auksti tur tā sēdēt uz palodzes - eju gulēt.
Sapņoju :
Menti ķer teroristisku grupējumu, kurā, par nelaimi, esmu es.
Vadītāja - mana mamma1. Fiška ļoti skaidra, izmēģināt jaunos ieročus uz civilajiem.
Māmiņa saka - ja kaut kas nepatīk - šauj nost. Vienu nogalinu, skatos - sarkanas asinis uz baltas sienas, sejas izteiksme tāda - nu kā tu varēji nogalināt mani ? Nepatīk. Saprotu, ka tūlīt tūlīt jābrauc prom uz Rotterdamu, nav laika. Bēgu no organizācijas un nonāku skolasbiedru tusiņā. Zinu, ka tur tūlīt visu uzlaidīs gaisā, gan skolēnus, gan učukus. Bēgu, nedomāju par pārējiem. Sprāgst. Lidoju diezgan labu gabalu. Uzmostos. :D
Jauka nakts. |
|
|
| |
[8. Okt 2008|21:30] |
|
Nereāls pārgurums un Veronika grib mirt. |
|
|