| |
[8. Sep 2008|08:48] |
Vakar izgāju ozolkalna trasi, savācos zirnekļu tīklus un arī pašus zirnekļus un mazliet mazliet adrenalīna.
Pēc paēšanas gaujas krastā devos pie omes uz vārda dienas svinībām. Njā, vismaz man nav divreiz jādomā no kurienes man tās latviskās, man ne īpaši mīļās, īpašības. Pie kam atcerējāmies manas kristības. Toreiz nogāzās lieldienu vajadzībām izmantotais krusts un nav nevienas bildes, jo visiem, kas fočēja, izgaismojās filmiņas. ( krustmātes komentārs - sātaniste :D ). Mīļi. Tomēr, ja tiešām ko jauku, tad satiku Kriksi un Arvenu. Auklējoties ap mazo sapratu, ka man takš bērni piestāv! Sapratu, ka arī gribētu būt jauna māmiņa, ja būs iespēja ( un šeit ar iespēju es nedomāju vienas nakts sakaru :D ) . Mettafix koncerts vēlākā vakarā. Nezinu, pēc nosportošanās un omopja (vecvecāku) apmeklējuma nebija noskaņojuma un spēka, entuziasms ātri vien apsīka, tomēr bija jau jauki. Sevišķi satikt visus kadrus, kas sen neredzēti. |
|
|
| |
[8. Sep 2008|21:00] |
Grūti iedomāties, ka vīrietis varētu notēlot raudāšanu, tāpēc arī visas liekas tik patiesas. Bet nu...
No rīta nobijos , kad virtuvē gāju taisīt ciet logu, kaut kur iespēra zibens un es tā noraustījos no trokšņa, ka attapos piespiedusies pie ledusskapja :) |
|
|