| |
[10. Jul 2008|18:05] |
Man gribētos, lai mazāk sāp kājas, lai nav tik bezspēcīgs nogurums un apnicīgs karstums. Man gribētos neīgņoties par vecāku un vecvecāku jebkuru teikumu, kuri man no visas sirds liekas stulbi. Man negribas visu laiku novērtēt to, kas man ir dots, es neesmu to prasījusi. Nu kāpēc cilvēkiem ir jābūt laimīgiem, ja viņiem ir nauda ? ( un tagad seko ms_soul izteiksmē nobļauts - whaaaaaaay! ) :D
Es šodien lidošu ar gaisa balonu. Kārtējā lieta, kas man ir jāapbrīno un jānovērtē, kāda iespēja man ir dota. Tā mūžīgā "tev ir noveicies ar to un to" acīs bāšana man besī, turpretī kakmushka mani gan šodien iepriecināja, no parītdienas es atkal divas nedēļas varēšu nodoties lietām, kas man patīk - džezapa organizēšanai, bungām, dziedāšanai, elpošanas vingrinājumiem 40 min., klavierēm un grāmatām, kas starpcitu daudz un jauki lasās. Pēdējā - Fransuāzas Sagānas "Esiet sveicinātas, skumjas" bija baigi laba, ņemot vērā, ka autore grāmatu sarakstījusi 18 gadu vecumā - wouw! :) |
|
|