| |
[17. Apr 2008|18:56] |
|
Laiks jau nu nekāds. Bet tas netraucē viskaut kam notikt. Ne tikai pozitīvam, arī daudz asaru redzēts šodien un daudz sāpīga dzirdēts. Mani joprojām nomoka iesnas un kakla sāpju evolūcijas pakāpe - klepus. Tagad vārīšu pelmeņus. Pierīšos un braukšu uz Basteju. Uzpīpēšu, tad sapratīšu, ka viss, ieskaitot pašas cigaretes, riebjas un braukšu uz mājām, kur savā istabā, kas izskatās pēc miskastes, atkal atgulēšu miegam atvēlēto laiku. Lai rīt atkal celtos uz skolu, kurā neko neiemācīšos. hihihi, es šodien jūtos mazliet neforši, bet labi :) Kušss, vārās pelmeņi. Labu apetīti, pandema! :) |
|
|
| |
[17. Apr 2008|20:37] |
|
Īstenībā jau ir grūti saprast šoku, kas rodas, ja tev 18 gadu vecumā pasaka, ka esi adoptēts. |
|
|