| |
[20. Feb 2008|02:02] |
Šodien tik daudz bija jāsmaida, lai uzlabotu garstāvokli citiem, ka aizmirsās viss, kas šajā dzīvē neapmierina mani.
Kādēļ šodien apkārt tik daudz nelaimīgu ( un/vai mutuļainu ) cilvēku?
Mana taktika izvērtās gluži laba.
( ieskats tajā - dzīve sastāv no dažādiem elementiem, ja vienā iet sūdīgi, to vēl var risināt, ja nobrūk vairāki, vnk jāpieķeras pie viena, vēlams vienkāršākā, un vnk jāsāk k-kas darīt lietas labā. )
Pieķēros pie mācībām.
Mūzlitā ļoti skaisti atkal izbraucu uz pildspalvu ( nu tāda dīvaina sistēma ) rēķina, tomēr visu ko zināju - norunāju. 9 .
Vācu valodā, par ko bija lielākais stress, jo vienīgā tēmu nebiju izdomājusi līdz stipri pēdējam brīdi un neko nebiju darījusi,
tomēr izrādās, ka ar savu slinkumu un kreativitāti izšļūcu. Nebija pie kā piekasīties prezentācijā. Nice... :)
Tā, ka vismaz par vienu dzīves sfēru, t.i. - mācībām, varu izjust gandarījumu ( kas savukārt no 100% sūdīga garstāvokļa to uzlabo uz 70% ).
Visādi citādi - es 1000%īgi jūtos kā no mēness nokritusi. Un tā debīlā racionalitāte mani kādreiz nobeigs.
:)
Bet ar smaidu. |
|
|
| |
[20. Feb 2008|16:27] |
Vot tā notiek manā dzīvē, pārāk daudz piedāvājumu, pārāk maz laika.
:) |
|
|