| |
[10. Dec 2007|20:51] |
Cik dīvaini, bet mani vairs neinteresē, ja cilvēki domā sliktu par mani.
Lai arī šādas sarunas nav uzmundrinošas, sevišķi pašlaik, tomēr jāatzīst, ka ir interesanti paklausīties
par sevi patiesu viedokli. Novēlu visiem spēt to tā pateikt. Par laimi es nevarēju atbildēt ar tādu pašu nepatiku,
jo tad tas būtu melots. Novērtēju visus cilvēkus, kas manā dzīvē ir bijuši, jo ne no kā cita es tā nemācos, kā no
citiem cilvēkiem. Un reizēm, tiešām tikai reizēm no savām kļūdām un/vai pieredzes.
Tomēr atklātība ir jauka, ja visu, ko par tevi domā pasaka tieši tev, nevis caur citiem cilvēkiem.
Mierīga diena. Esmu mostly pabeigusi skolas avīzi, dabūjusi atzīmju grāmatiņā pirmās atzīmes,
visas operācijas ir saplānotas ( yes...būs pilna narkoze ) un es atkal drīz ( pēc tam, kad būšu uzrakstījusi kādu skaistu dziesmu )
iešu gulēt, lai varētu celties piecos un mācītos.
Dzīve iemāca pofigismu. |
|
|