| |
[25. Okt 2007|10:26] |
Šorīt saņēmu jauku virtuālo vēstuli :
Mīļo skolotāj, rīt būšu uz stundām, veseļojieties.Daudz daudz buču! Gerda (7gadi) |
|
|
| |
[25. Okt 2007|20:56] |
Smieklīgs koncerts, reti, kad sanāk tā smieties dziesmas laikā, ka jāpārtrauc dziedāt. :)
Kāds labums, ja kavē konci, kurā tev jādzied ? Kad ienāc zālē, visi tev aplaudē :)
Kopumā :
1) fiziski jūtos atkal draņķīgi.Ir vakars un atiet temperatūra un sāpes.Bet ir oky, izklausās briesmīgāk, nekā ir.
2) garīgi jūtos pietiekami draņķīgi. Ir vairāki iemesli, kas savukārt nepalīdz atrisināt nevienu no problēmām.
3) Kā es mīlu to, ka dzīve nestāv uz vietas, tas, ka tagad nav ideāli tikai nozīmē to, ka agrāk vai vēlāk ( droši vien, ka vēlāk ) viss atkal būs kārtībā un pasaule un cilvēki būs gaišos toņos. :)
Btw, no kurienes manī tāds sasodīts optimisms parādījies??? :D
viss jūk un brūk un es vēl paspēju par to papriecāties. :) |
|
|