| |
[6. Okt 2007|00:38] |
*Paņem nepieciešamās etīdes notis un noliec uz klavierpults.
*Paņem matranomu un uzliec tempu, kurā spēlētājs jūtas ērti lasot no lapas.Parasti tas nozīmē slow slow slow...
*Paņem zīmuli un visu etīdi sadala loģiskos posmos, kas nav garāki par 10 taktīm.
*Paņem četrus līdz desmit flomasterus vai zīmuļus ( atkarībā no talanta pakāpes ) un noliek vienā klaviatūras pusē.
*Spēlē posmu Nr. 1 ( utt... ) tik daudz reizes, kamēr visi flomasteri atrodas otrā klaviatūras pusē. ( drīks pārcelt pa vienam par labi nospēlētu posmiņu ).
Tālāk : spēlēšanu pa posmiem var iedalīt sīkāk.
a) Sākumā tikai labo roku ( kamēr pārceļo visi flomīši )
b) Tikai kreiso roku ( kamēr tie pārceļo atpakaļ )
c) abas rokas kopā ( kamēr tev nojūk no kuras puses uz kuru jāpārceļ. )
Beigās visus posmus saliekot kopā, bērni baigi feini spēlē etīdes, u know... :) |
|
|
| |
[6. Okt 2007|16:07] |
Pa visu dzīvokli skaļi skan ziemassvētku dziesmas un vārās borščs.
Dzīvoklis tukšs un viss mierīgi.Kārtoju grāmatu plauktu.
Mani šīsdienas skaistākie atradumi:
* Senaizmirstas, bet skaistas grāmatas - Nārnijas hronikas ( bērnībā domāju, ka vienīgā tādas zinu... ),
Bērnu bībele ( skaistas bildes, atgādina kādu aizmirstu sajūtu ), Sofijas pasaule ( neesmu pabeigusi, laikam jāturpina. ).
* kartiņa no Mārtiņa S. vārda dienā (man +/- 11 gadu):
Kas tas ir - aptuveni 17 cm garš un liek tev apmierināti smaidīt, kad turi to rokā ?
šis apsveikums. Daudz laimes vārda dienā! :D
* atdzīšanās mīlestībā no Mārtiņa Ķ. valentīna dienā uz izplēstas rūtiņu lapas (nu jau 12 gadu) :
Teikšu šos klasiskos vārdus - Es tevi mīlu. Mārtiņš Ķ. :D
* un vēl daudz bilžu, kurās mani varētu arī neatpazīt.Puberitāte... :) |
|
|
| |
[6. Okt 2007|22:30] |
Senaizmirstas sajūtas. Tukšs dzīvoklis un ir mazliet vēsi, man vienmēr bijis slinkums saģērbties siltāk. Lasu līdz šim nelasītus dzejoļus un vecās kladēs atrastās pārdomas, kas pierakstītas kaut kādos jūtu uzplūdos. Skan mūzika, ko klausījos pirms pāris gadiem.vai gada.Tas jau šķiet bija tik sen.
Esmu mazliet pārsteigta par sevi.
Vakar dzirdēju CD, kurā es dziedu pirms divpadsmit un desmit gadiem.
1) es daudz labāk dziedāju mikrafonā.
2) man bija superlaba intonācija.
Domenes vidusgadi ( no 1.- 9. kl. ) ir to visu pārvērtuši kora domāšanā.
Šodien palasīju kkādās lapās vai kladēs ( kā nu gadījās ) ierakstītas domas.
1) es esmu bijusi gudrāka, nekā toreiz domāju.
2) ja nebiju pārliecināta par to, ko gribu, vismaz zināju, ko negribu.
( man bija bail būt stulbai, neinteliģentai, atkarīgai no citu domām un citiem vispār. )
3) nezinu kādēļ, bet esmu atzīmējusi dienas, kurās neesmu pieskārusies nevinam cilvēkam, arī apskāvusi sasveicinoties nē.
Rakstīju, kad jutos šausmīgi vietuļa un kādreiz esmu nonākusi pie domas, ka visi cilvēki šajā pasaulē patiesībā ir vieni.
4) Esmu rakstījusi par jautājumiem, kas jārisina sevī un par to, ka citi nevar palīdzēt atrast atbildes.
5) Šausmīgi daudz jautājumu par reliģijām, kristietību, par Dievu un ticību. Meklējumi. :)
Ja toreiz būtu bijuši tādi emo, es noteikti pie tādiem skaitītos. :D
Šodien par dažām lietām domāju savādāk un par dažām - nedomāju.
Vismaz neatzīmēju dienas ( jo tādu nav ) , kad nebūtu kādu apskāvusi.
Šodien pasaule ir skaistāka, nekā toreiz.
:) |
|
|