| |
[4. Okt 2007|20:56] |
Sākas profesionālās 'izbraukšanas' ēra.
Parādu kaudzes īpaši mazākas netop, toties
ar skolotājiem viss tiek draudzīgi sarunāts.
Naivi ceru, ka pa trīs teorētiski brīvajām dienās
tos visus izpildīšu.
Džeza vēsturi mani nervi netur.
Es laikam esmu stulba, jo mani tas neinteresē.
Vismaz ne tā, kā to pasniedz cien. Veitnera k-gs.
Kā vienmēr, garstāvokli uzlaboja Gustavs.
Šodien ar savu nespēju savākties un koncentrēšanās trūkumu, ar to,
ka dzīvoklī visu laiku sitās ārā korķi un tad mēs gaidījām
kamēr viņa tētis ies tos atkal saslēgt.
Izdzēru ierasto tēju un papļāpāju ar viņiem, radījām jaunu dzīvnieku - ūdensgovi. :)
Gustava loģika - ja Tev vecāki naudu nedod, tad dod mani vecāki, kapēc tu vakar nebiji pēc naudiņas ? :D
Lasu Haijama dzeju.
Tiem, kas par tādu neko nezina :
Dzeja ir gandrīz 1000 gadus veca, tās autors ir irānis
( mēģinām atcerēties, ka viņu ticība nepieļauj alkohola lietošanu ).
Visi dzejoļi ir diezgan līdzīgi gan saturā, gan izteiksmē.
Teju katrā rubaijā ( četrrindē )ir pieminēts vīns.
Pāris piemēru :
44
Līdz ausmai mēnessgaisma tumsu griež.
Dzer labāk vīnu asinssārto - nevajag to atstāt.
Un līksmojies un vairo gaismu sudrabpelēko,
Kur mūsu galvas viena otrai nopakaļus aizies.
63
Cik žēl, ka jaunībsdienu vēsts ir izlasīta visa
Un pavasara svaigums dzīves vakardienā dzisa.
Tas līksmes putns, kuram vārds bij jaunība,
Cik žēl - es nezināju, kad tas atnāca un aizgāja.
84
Kaut manas grūtības un skumjas aug,
- Ir tava bauda, līksme aplaimota.
Tais divos neturies, jo viņi jau to ratu griež,
Un tajā slānī tūkstoš veidu spēles slēpjas.
45
Dzert vīnu, priekā būt - man likums.
No zaimiem, kultu kultiem brīvam būt - man tikums.
Kāds izpirkums par tevi, Dzīve - līgava, man jādod?
- Sirds līksmība, un vienmēr būšu tava. |
|
|