| |
[22. Sep 2007|17:29] |
Esmu mazliet pārsteigta par to, ka manu klabi lasa arī citi bez, jums, kuri to dara oficiāli.
Aizvakar uzzināju par trijiem ( trīs? ) klasesbiedriem, kuri lasa. Šodien par vēlvienu uzzināju. :)
Es nezināju, ka mans, visai prozaiskais dienas grafika attēlojums cilvēkiem liek tērēt savu dārgo laiku.
Oky, whatever, es no tā savu for-my-self rakstīšanas stilu mainīt netaisos un arī neierobežošu savas domas vai izteikumus.
Tātad, es vispār esmu diezgan īgna. Nepatīk strādāt brīvdienās, sevišķi darbs, kurā tev nemitīgi jāsmaida vai arī jābūt superpacietīgai.
Patiesībā visvairāk es vēlētos piedzerties, bet tā jau ir utopija.
Šodien vispār apreibināšanās doma piesaista.
( varbūt Annijas dēļ, kura mani uz to uzvedināja.)
Tā vienmēr ir ne visai laba garstāvokļa pazīme.
Tāpat kā mana nemitīgā smiešanās ir stresa pazīme.
Man atkal sākas skolas sindroms, that's so bad.
Tas nekad ar neko labu nebeidzas... :)
Vai nav stilīgi, savu brīvo pusstundu es pavadīju rakstot klabē.
Jādodas vien pie ragainā puisīša mācīt klavieres. Chiao! |
|
|