| |
[14. Sep 2007|07:48] |
Gadās ļoti mīlēt džezistus.
Protams, ka viņi šīs lietas banalizē
vai domā, ka es ironizēju vai ākstos.
( tās gan ir loģiskas sekas ikdienai )
Bitē vakar pamatīgi uzlaboju garstāvokli
( kā viņi laiž... :) )
( nu nav klavieru privātstundas jautrākā nodarbe )
piedevām, samērā ( nu jā, samērā ) laicīgi biju mājās.
Mani mazliet uztrauc pāris cilvēku besīšanās.
Ļoti patika vakardienas radošā darba tēma latviešu valodā/literatūrā :
" KAS IR MANAS MĀJĀS ? "
Protams, pieeja vairāk filosofiska, nekā laicīga, bet nu... latram jau savs.
Manas mājas ir cilvēki, lielākoties, es pati.Nemāku laimi atrast lietās.
Man joprojām iet ļoti (ļoti) labi.
Un Kārlis (K.) tagad zina manas klab(es) adresi.
Lai nu kā, life's good, cerams, jums arī. |
|
|
| |
[14. Sep 2007|10:44] |
Par spīti tam, ka gulētas 5 stundas
es tomēr ierados uz mūz. lit. ...
Atšķirība no visiem pārējiem jazzistiem.
(Vēlāk pievienojās Linards un mēs nodevāmies Bēthovena 3. simfonijai)
Tā kā es JAU kavēju, tad jāatzīst, biju šokā, ka neieraudzīju nevienu bez skolotājas un pianista Ata, kurš kārtoja savu eksāmenu.
Ar 4-o kursu un Šimkusīti izložņājām pa skolas pagrabu - baigi efektīvi!
Daudz daudz brīva laika šodien, tādēļ nododos skolas aktīvajiem darbiem un papilstundām latviešu valodā un literatūrā.
Es šodien jūtos labi un es pat apsveicu Santu ar lielu, dzeltenu saulespuķi. |
|
|