| |
[17. Jul 2007|01:57] |
|
Nelāga sajūta.Pēc divu stundu mēģināšanas ielauzties miega un sapņu valstībā, es atkal esmu šeit, pie datora.Nožēlojami.Nenāk miegs. |
|
|
| |
[17. Jul 2007|21:25] |
Šodiena - cilvēkiem. Vienatne vēl nav bijusi un nebūs.
Un es nesūdzos.Tā tomēr ir lielākā bagātība what we have, nu labi, kas man ir.
Es pat esmu uz mieru noticēt, ka mīlestība kā vīruss ir tik ļoti lipīga,
ka aplipina pat tos, kas, šķiet , pret to labprāt vakcinētos.
Tas atbilst pat kristietības standartam - ticēt tam , ko neredz, nepazīst utt.
Pašlaik esmu ar mieru bezkompromisa, bezierunu ticībai ( es nezinu , vai vārdu 'kompromiss' lietoju kontekstaa...).
Skaistas lietas šodien iz/pa/sadarītas.
Nez kādēļ atcerējos kādu senāku sarunu, kurā tika apspriesta tēma - acis, visspēcīgākais ierocis. |
|
|