| |
[7. Jun 2007|21:33] |
|
Mācībās šodien :
* literatūras parādu kaudze mazinās.
* latv. valodā joprojām neesmu viena, esmu nulle.
* klavierēs es vairs neesmu nulle un ceru nedabūt 'viens' rītdienas eksāmenā.
* atzīmju grāmatiņa patīkami pildās ar 'ļoti labi' un 'teicami'.
Šodien vēl esmu :
* labāk iepazinusi mazzināmus skolas biedrus.
* skrējusi ar mazo Paulu ( tas 5-gadiigais čalītis mani fascinē! ) pie Mežaraupa pēc atzīmēm, sacentušies par to, kurš ātrāk var uzskriet līdz 6. stāvam un dziedājuši dziesmu '' u mske me happy"".
* paēdusi pusdienas, uzklausījusi pārmetumus par savu neizglītotību un uzklausījusi superīgu uzbraucienu. Trīs vienā.
* Sakārtojusi skapīti. Tas gan nenozīmē, ka zinu to, kas tur iekšā atrodas ( vai dzīvo ... ? ) :D
Šodien gribas sevi beidzot pārvarēt, bet nevar.
Patiesībā diena normāla.
Ļoti ātri paskrēja laiks.
p.s. un galu galā, kā lai jūtas nelaimīgs tāds cilvēks,
kam kāds ir veltījis dzejoli
un vēl pie tam atzinies mīlestībā... :D vai ne ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jaroslavjs ?
|
|
|
| |
[7. Jun 2007|22:36] |
Atcerējos, ka šodien gadījās filmas cienīgs moments.
Lai palīdzēt Santai pieņemt lēmumu, mēs sarunājām,
ka es metīšu monētu. ( ja ģērbonis, tad nodoms jāīsteno )
Metu monētu un redzu kā monēta griežas lēni gaisā.
Viens, otrs, trešais utt..... redzu katru pagriezienu.
Noķeru gaisā monētu, saspiežu sauju
un labi zinu, ka ir cipars. Ar īkšķi veicu baigo
fikso manevru un uzspiežu uz rokas - ģērbonis!
Urrrrā!
Galvenais, ka tas notika 2 sek. laikā.
Viss tā kā lielā palēlinājumā.
Katra kustība izcila redzama, jūtama, saprotama.
Laikam esmu kāds supervaronis :) |
|
|