| |
[18. Feb 2007|23:09] |
Brīvdienas vienmēr atceļas tad, kad esi visvairāk noguris.
Vakar tēta māsas kāzas.Mierīgas, tomēr spēku paņēma.
Šorīt jau 10os atrados autobusā un ar slimību vēl nenokauto meiteņu baru devos uz Ogri.
Nu baigā laža. Toties garšīgas pusdienas bija. :)
Atpakaļceļā sarunas ar Lauru.
Tas izvērtās Maķīša apmeklējumā ( čīzīc ), kāpienā bastejkalna virsotnē ( a tā gadījumā nav augstākā iekš LV ..? )
un , protams, par un ap sarunās. Un trijos sliktos darbos, kas nāca no vienas paciņas.
Tā kā pēdējā laikā kļuvis populārs vārds - rezonanse, tad jāsaka, šī saruna tādu noteikti manī izraisīja.
Lai arī jau zināmas lietas, tomēr nenāk par ļaunu atcerēties banalitātes, kas veido mūsu dzīves.
(tās pašas, kuras nav sliktas, tikai veidi kā mēs tās dzīvojam (lielākoties) gan.)
Anyway saprotu, ka cilvēkiem nevar būt viegli saprast cilvēku, kurš pats ar sevi saprotas slikti.
Labi, saņemamies vienai darbam veltītai nedēļai.
Lai izdodas arīdzan jums (gan darbi, gan nedarbi).
:P
p.s. šīs dienas citāts iz manis.
"Nu ceļš mums varbūt ir viens, tomēr tā ir šoseja un joslas mums ir dažādas"
Gudriniece, ne?
:D |
|
|