Domāju, ka vesper varētu gan šo to par atkarībām pastāstīt.
Man gan labāk neprasi, kas tas ir.
Nekad neko tādu īsti neesmu jutusi.

Dzīve kā tāda ir atkarība. Ja Tu pēkšņi nonāktu uz neapdzīvotas salas, vai tad Tu nejustos skumji? Pietrūktu visa, kā nav. Tā gan vairāk ir garīgā atkarība, fiziskās atkarības ir cita lieta, es piemēram zinu, ka nekad nedrīkstētu pieskarties nekāda veida narkotikām, jo ļoti ātri kļūtu pilnīgi atkarīgs, kāds nu kuram tas organisms. No alkohola gan man nav nekādas atkarības, lai gan visi, kas piem regulāri nedēļas nogalēs iedzer ir riska grupā. Ar laiku ir tā, ka var izdzert ļoti daudz, bet nejusties piedzēries - organisms ir pieradis pie alkohola. Šajā stadijā ir lielākā daļa no cilvēkiem. Problēmas sākas tad, kad organismu pieradina pie tā, ka tas tiek regulāri ''barots'' ar alkoholu.
No seksa man atkarības nav, jo sekss bez emocijām priekš manis ir tikpat kaifīgi kā atslaucīt dirsu (atvainojos par izteicienu). bet atkarībā no cilvēka, arī tā var kļūt par atkarību!

Visas problēmas (un attiecīgi to risinājumi) ir galvā.
Cilvēkam piemīt unikālas spējas....piemēram,ticēt tam,kam viņš grib ticēt;redzēt to,ko viņš grib redzēt;darīt to....
Cilvēkiem ļoti patīk būt cietēju lomā.Tā,manuprāt,ir viena liela un smaga atkarība.
Trakākais,ka vairumos gadījumu viņi paši neapzinās,ka tas viss ir ilūzija.
Viņi paši ir uzvilkuši to nabaga cietēja (alkoholiķa,narkomāna...visa veida atkarību,kā jau vespers teica,ne tikai fizisko..) masku.
Un dzīvo sevis radītā pasaulē.Ilūzijā.Jo tā ir vieglāk.
Bet patiesībā...
Ir maz ĪSTU cilvēku,diemžēl.
Bet nedomā-neesmu pesimiste!Novērtēju to,kas ir un tos,kuri ir!
Vienkārši skatos uz lietām reāli.
Bet ar to jau nekas nebeidzas.Ar šo dzīvi nekas nebeidzas...par ko man MILZĪGS prieks!