|
22. Dec 2007|22:39 |
Citātu laiks...
1) Sekošana perspektīvai, nevis vienaldzīgam, ģeometriskam prātam. Mākslinieks seko sirds perspektīvai, kas zīmē neesošo, lai labāk redzētu esošo. Piemēram, jūs kādu gaidāt. Jūs gaidāt savu mīļoto. Viņa atnāks. Viņa tā teica. Viņa apsolīja. Viņa nāks no tās puses. Jūs raugāties uz apvārsni un vērojat ainavu ( ko gan viņa dara, viņai jau bija jābūt klāt! ). Šajā ainavā ir dažādas lietas ( mežs, mājas, ceļš ), katra no tām citā lielumā. Kad beidzot viņa nāk, tas sajauc visas proporcijas ainavā. Niecīgais siluets ceļa galā pēkšņi izskatās lielāks par mežu, mājām un ceļu. Kas ģeometra acij būtu tikai plankumiņš tālumā, mīlētāja acīs kļūst par visumu. Mēs redzam to, uz ko ceram. mēs redzam pēc cerības mērauklas.
2) Jūs padara slimu tas, ka tuvojas kāda augstāka veselība par parasto, nesavienojama ar to. Jūs pretojaties. Visi jūs attur : ģimene, draugi. Jū svairs nemīlat šo dzīvi, bet vismaz zināt, no kā tā sastāv. Ja to pametīsiet, būs laiks, kad nebūs zināms nekas. Un tieši tas jūs biedē. Tas liek jums vilcināties, šaubīties, stomīties - un galu galā atgriezties pie ierastajiem ceļiem.
3) Dzīves saldme - tā veidota no sakārtotības miera, ķermeņa atpūtas un augusta mēneša krāsas. Tā veidota no nojausmas, ka dzīvosim mūžīgi tāpat kā šai brīdī. Mīlestība pret sevi ir pirmais Dieva pieskāriens kādas sirds gavilēs. Dzīves saldme ir mūžīgās dzīves nojausma šodienas dzīvē.
/ by K. Bobēns, "Visuzemais" /
Šodienai pietiks. :) |
|