|
27. Sep 2007|20:59 |
Reizēm mazie ķipari spēj uzlabot garstāvokli.
Viens puika, kas mācās visus iespējamos mūzikas priekšmetus pie manis
vienmēr pēc stundas man uztaisa tēju ar medu ( man ir jāizvēlas krūzīte - ar biti vai ar ēdenes dārzu :) ).
Mēdzam papļāpāt ar viņa auklīti - kundzi gados, par džezu ( viņa ir uzaudzinājusi Ingas Bērziņas dvīnes (???)).
Šodien atkal dzērām tēju, bet nepļāpājām, bet gan skatījāmies Lv seriālu, neatceros kā tieši sauca, bet nu - populārākais no tiem.
Gustavs ( tā sauc mazo ) tikai priecājas : "re kur mans tētis" . ( ā, nu Gustavs ir aktieru ģimenē ).
Ir tik smieklīgi skatīties uz gandrīz svešu cilvēku Tv seriālā, bet tajā pašā laikā sēdēt šī paša cilvēka viesistabā un dzert tēju.
Šodien bija fantastisks pasākums - dzejas diena skolā. Kā katru gadu, arī šogad bija tematisms "Sapņi un īstenība".
Viss notika pagrabā, starp zirnekļu tīkliem, trubām un atkritumiem, grīda - smiltis, griesti - zemi un ar tīkliem noausti.
Viena spuldze visu izgaismo. Noskaņa ideāla + daudz skaistas dzejas.
Arī mēs ar Santu uzcepām dzejoli 3 minūšu laikā. Nosaukums "Utopija"
un dzejolis sastāv no 4 rindiņām, no kurām divas, pirmā un pēdējā, ir vienādas, viena rindiņa neatbilst skolas direktora izpratnei par to, kas ir pieļaujams vidusskolnieku dzejā, un vēl vienā rindiņā neveiksmīgi aprakstīta smēķēšana un skūpstīšanās, ( kā man patīk, ka visi saka - (pa)bučošanās :) ).
Pati nolasīju Imanta Ziedoņa trioletu par vīna baudīšanu un no tā izrietošajiem sakariem.
( ā, nu mūsu klase ieturēja alkohola, narkotiku, seksa, nikotīna un nāves tēmas, jo pēdējā literatūras stundā tika runāts par apziņas aizvēršanu ar šo vielu palīdzību. Tā radās uzdevums ( kas skolotājai ļoti patika ), ka visi sasēžas aplī, bet viens sēž pa vidu un apreibinās, lai atvērtu bezapziņu, tad apkārt sēdošie var pierakstīt apreibušā murgus un veidot no tiem kaut ko... realizējuši vēl neesam.:)
Šodiena atgādināja par kāda laba dzejoļa eksistenci, kas man ļoti ĻOTI patīk un saista.
saproti mani kā gribi
gribi mani kā saproti
šodien grūti runāt
man ļoti dreb tavas rokas
/jānis ramba/ |
|