|
18. Sep 2007|12:36 |
nevar būt, ka esmu tik ļoti samiegiojies vēljoprojām, ka nepamanīju šo. whateva'
tātad...
1. Man vispār viss liekas dīvains, es pamanu lietas ko citi ne. Piem., to, ar kuru kāju biežāk pārkāpju pāri slieksnim, to, ka disku kaudzītes uz galda 90% gadījumu iekrājas vienāda augstuma čupiņās utt., lūk, TAS ir DĪVAINI :D 2. Fiziskam vecumam nav nozīmes, bet gan garīgai attīstībai. 3. Loģiski, ka rodas jautājums vai mērķis attaisno līdzekļus un otrādi. 4. Nevēlēšanās uzticēties ir bailes zaudēt. Loģiski, ka to iemesls ir slikta pieredze pagātnē… Nekas no nekā nerodas. 5. Tā kā austrumu filozofija ir man visai tuva, tad es teiktu, ka saistība ir ļoti tieša. Domām piemīt liels spēks. Ir taču bijuši neskaitāmi pētījumi, kad slimus cilvēkus (katrs ar savu kaiti) baro ar zālēm, kas īstenībā ir vienk. cukura dražejas un pēc zināma laika šie nāk un saka, ka jūtas labāk :D Šajā gadījumā cilvēks grib justies izglābts un tā pati sūda tablete ir visu problēmu risinājums slimību nomāktam cilvēkam. Protams, visam ir robežas un ir lietas, ko šādi vienkārši nevar izārstēt. 6. Pieradināšana. Ļoti sarežģīts jautājums. Nekas tāpat vien nenotiek, visam ir savs iemesls, es parasti saku – ir impulss un reakcija. Reakcija ir atkarīga no impulsa. Tagad jautājums kā mēs to uztveram, jo interpretācija parāda vienu un to pašu lietu pavisam citā gaismā. Cilvēki uztver lietas dažādi, viens redz oranžu un saka sarkans, ne jau tāpēc, ka tas tiešām būtu sarkans, bet tāpēc, ka viņš to saprot citādāk. Es personīgi uzskatu, ka mēs esam atbildīgi par katru savu rīcību, jebkurai rīcībai ir savas sekas, tās jāprot paredzēt vai arī jābūt gatavam uzņemties atbildību. Te nu es lietoju mazu psiholoģisku viltību, ko es dēvēju par ''spoguļa efektu''. Neizmaināmas situācijas es uztveru kā faktu, jo tā vienkārši ir un es tur neko nevaru padarīt, līdz ar to izslēdzot iespēju lieki uztraukties par kaut ko. Tāda ir visa tā sāls, izslēgt jebkādu lieku emocionālo domāšanu un kļūt riebīgi pragmatiskam, tad otrs cilvēks vienkārši salūst, jo atduras pats pret sevi. Sliktākais ko var otram izdarīt ir uz ļaunu atbildēt ar labu, tas neattiecas uz urlām utmldz ''tautībām'' :D Vēl viens variants, ļauties notikumiem un neizlemt neko pašam, tādā veidā nevar kļūdīties, jo kļūdās tikai tie, kas kaut ko dara. 7. Par sevi parasti saku – es vienmēr iegūstu to ko gribu, ja neesmu to ieguvis, tad neesmu to gribējis. Nevajag baidīties uzdrīkstēties, sasniedz kaut ko tikai tie, kas dara! 8. Likumsakarības šeit neiederas, jo tās vienkārši ir pašas par sevi visu laiku mums apkārt. Liktenis? Es tam ticu. Dievs? Ko nu kurš sauc par Dievu. Man ''Dievs'' ir garīgā un dvēseliskā pilnība. 9. Tas atkarīgs no tā cik Tev stipra personība, es vienmēr un visur esmu bijis autsaiders ar savu viedokli un pavisam citādu domāšanu. Un tieši tas man dzīvē ir palīdzējis izsisties. 10. Grūti precīzi atbildēt, jo nezinu par kādām attiecībām runā, tas būtiski maina atbildi. 11. Es drīzāk teiktu, ka tas ir talants he :D ne visi prot rakstīt. No otras puses rakstītais vārds ir komunikācija, šeit piem., to izlasa citi, uzrakstot uz papīra lapas iespējams to izlasīsi tikai Tu, bet tā vienalga būs komunikācija, komunikācija ar sevi!! 12. Ļoti un nemaz. Es vienmēr saku patiesību, tikai pasniedzu to tā, lai katrs varētu uztvert pa savam. Slēpjos. Bieži vien lietoju frāzes, kas pašas par sevi neizsaka neko, bet cilvēki tās grib kaut kā tulkot, vienkāršs veids kā radīt neesošu iespaidu. 13. Tipiska sievietes domāšana hehehe Sievietes apzinās problēmas, vīrieši risina problēmas HA!! 8) |
|