Laikam jau sapņotājs

sen nav sanācis...

pampolina@one.lv — Tue, 27 Apr 2004 12:57:17 GMT

Arī šodien nekas nesanāk.
kaut kā rodas sajūta, ka pasaule un apstākļi sāk pagriezties pret mani ar aso pusi...

Žogi

pampolina@one.lv — Mon, 15 Mar 2004 07:44:56 GMT

Biju aizbraukusi uz laukiem.
Sen nebija sanācis tā vienkārši pastaigāt pa tām pļavām un ceļiem...
Cilvēki ceļ žogus. Intensīvi ceļ žogus. Ap māju, ap sētu, ap kokiem, ap apbūves gabalu, ap ganībām un pat senkapu teritorijā bija pamanījušies sabūvēt tādus kā nožogojumus, kur zirgiem no blakus staļļiem ganīties.

Ko tas viss varētu nozīmēt?

Pasaka

pampolina@one.lv — Tue, 09 Mar 2004 06:36:50 GMT

Sestdienas rīta īstenība

Es izglābu tauriņu. Vismaz tā man gribējās. Ne jau tādēļ, ka tas bija skaists vai ka man tajā brīdī šķita – varu izglābt kaut visu pasauli! Tā sanāca. Man vienkārši apnika, ka viņš sitas stikla rūtī, cerēdams, ka vienubrīd šī šķēršļa vairs nebūs. Es labi zinu, ka pieskaroties tauriņa spārniem, var atņemt viņa dzīvi – prasmi lidot. Tik notraucot spārnu putekļu rotu. Bet man likās – labāk mirklis īstas sajūtas, skaistas pasaules nekā ilgi sisties loga rūtī un kādā brīdī saprast, ka citādāk jau vairs nebūs.

Es uzmanīgi notvēru tauriņu saujā un iznesu dārzā. Viņš vairs nebēga no manis, bet mierīgi sēdēja plaukstā. Stūrgalvīgi vērās pasaulē. Varbūt nespēja aptvert notikušo? Uzliku uz vīteņauga. Pēc laika, man par prieku, tauriņš izdarīja pirmo mēģinājumu lidot. Tas mani tiešām sajūsmināja, jo sapratu, ka mans nodarītais ļaunums nav lielākais no iespējamiem. Lidojums gan bija niecīgs. Bet bija. Tauriņš nosēdās zālē. Mēģināja vēlreiz, bet nekas lāga viņam neizdevās. Bija jau man uz plaukstām mazliet puteklīšu no spārniem palicis. Es tā kā mazliet saskumu. Bet būdama pārliecināta, ka sēdēt zālīte ir labāk nekā bezcerīgi sisties loga rūtī, nomierinājos. Un prieku man radīja miers, kādā tauriņš sēdēja uz zaļās lapas.

Runā jau, ka situācijās, kad liekas – viss ir beidzies, notiek lietas, kas liek sirdij pukstēt straujāk. Vai vismaz pasmaidīt. Un arī šoreiz tā notika. Pie mana lidojošā drauga parādījās otrs taurenītis. Gluži tāds pats! Brālis? Māsa? Nē! Sapnis. Viņš – tas, kurš visu dzīvi meklēts un gaidīts!

Brīdi abi mīlnieki sēdēja uz lapelēm zālītē. Droši vien bubināja viens otram mīļus vārdus. Tad viņi sāka lidināties. Maziem lokiem. Mazliet virs zemes. Un tad augstāk un augstāk. Bet manam tauriņam tas tik labi nepadevās. Viņš atpalika, nespēja pacelties līdzi līdz mākoņiem un saulei. Kādu brīdi centies, viņš nolaidās zālītē. Un palika sēžam. Es sajutos... vainīga.

Sviests

pampolina@one.lv — Wed, 03 Mar 2004 14:30:28 GMT

Apkārt sviests. Galvā sviests. Un kāds vēl bērnībā gribēja iemācīt, ka sviests jau patiesībā esot veselīgs. Man kaut kā liekas, ka mana veselība pavisa pārskatāmā laika periodā saies tādā grīstē, ka visiem būs tikai un vienīgi prieks uz manīs skatīties.

Variacija par dziesmu...

pampolina@one.lv — Tue, 24 Feb 2004 11:58:16 GMT

Aizpampushaam aciim, sejaa debils smaids, un diena, diena, tipa darbadiena, jee, tam, taram, ralaalaa, pidralaala.

Labi, ka nav obligāti, jo izdomāt to ir dikti grūti...brīžiem...

pampolina@one.lv — Fri, 20 Feb 2004 08:23:21 GMT

Vārdu sakot, nav man īsti nekādas skaidrības, kas notiek un kāpēc notiek. Sviests un vēl pie tam kults reizes pārdesmit. Nepietiek, ka privātajā (manā personīgajā) dzīvē viss ir pilnīgā kamolā savunčkulējies, vēl arī sabiedrībā, valstī un pasaulē pagaidām viens vienīgs nesaprašanās un nevēlēšanās saprasties mučkulis. Par daudz principu, par daudz principu...

pampolina@one.lv — Tue, 17 Feb 2004 13:23:42 GMT

o. trakoti traki, izcili šizofrēnisks nakts pasākums, kas beidzās ar nenormālu sarāšanos ar arturu. es pati nevaru saprast, ko ar to visu tagad iesākt. jāorganizē sarunu galds. visu žulti bez tam izgāžu uz amandu un jau kādu laiku ar viņu nerunāju, vainojot par to, ka mēs strādājam kopā un ka viss arī ar mums tāpēc ir sagājis dēlī. undīnei pasākums bija vēl vairāk traks. atceries zaķi? šī tač ar šo. nu, bāc. vispār. bet es mazliet ta ka atpūtos. ja mēs nosaucam to par valentīndienu, tad es tikai pasmejos - vienīgos sveicienus saņēmu no jura, kurš bez bučām sūtīja man ziņu, ka brauc uz gulbeni, jo esot stulbenis. nē, nu, es jau tikai pasmaidu un jūtos bezgala mīlēta šajā skaistajā pasaulē. nu, pasties ārā pa logu, vai nav brīnišķīgi - slapjš un riebīgs, pilns ar smirdīgām mašīnām un visiem viss ir vienalga. staroju!

sen nav sanācis...

pampolina@one.lv — Thu, 18 Dec 2003 16:07:35 GMT

...neko ierakstīt.
kaut kā tas Ziemeassvētku drudzis, lai arī ne īsti tas. Es pat nezinu, kas ar mani un kāpēc notiek. Pavisam dīvaini kaut kā.

Krievija

pampolina@one.lv — Wed, 12 Nov 2003 07:18:09 GMT

Krievija esot skaista, bet no politiskā viedokļa tikai un vienīgi nesaprotama, neizdibināma un neparedzama. Ui!

vēdersāpes

pampolina@one.lv — Tue, 28 Oct 2003 09:18:54 GMT

kā izrādās vēdersāpes ir viens no nepatīkamākajiem pasākumiem, kas var piemeklēt cilvēku darba dienas rītā. jūtos štruntīgi.

sniegs

pampolina@one.lv — Mon, 27 Oct 2003 06:52:45 GMT

protams, ka aktualaka tema shodien it visur ir sniegs. es par to esmu nolemusi priecaties klusu pie sevis.

lapkritis

pampolina@one.lv — Tue, 21 Oct 2003 07:24:45 GMT

lapas aiz mana loga kriit kaa sniega paarslas, viena peec otras un bariem... tas izskataas gana skaisti, bet veel vairaak baisi... nezinu, kas tas ir, bet mazliet mani tas mulsina...

skumjas...

pampolina@one.lv — Wed, 08 Oct 2003 12:49:00 GMT

mani kaut kā nemanot ir apsēdušas skumjas un tāda kā vientulības sajūta. Jūtos, ka nejūtos piederīga tiem cilvēkiem, kam vienmēr esmu jutusies piederīga. Runa ir par maniem dzīvokļa biedriem. Kaut kā pēdējā laikā es esmu palikusi pavisam malā. Jā, protams, ka es neesmu un nebūšu to puišu mūža sieviete, jo to vietu pavisam loģiskā kārtā ieņems viņu nākamās sievas, bet man ir tāda kā pamatīga atstumtības sajūta. Man liekas, ka viņi mani uzskata par tramīgu un kašķīgu. Kaut kā gan tā arī veiksmīgi ir sanācis, ka visas attiecības ar dzīvokli, rēķiniem, saimniekiem es vienmēr esmu uztvērusi sāpīgāk un katru reizi, kad kaut kas ievelkas, mani nomāc uztaukums un es sāku visus skubināt to lietu nokārtot. Tāpat tagad... man bail palikt aiz borta, bet kaut kā tieši to jau laikam man būs izdevies panākt... Uz manu dz.d. balīti šie abi ieradās ar gandrīz trīs stundu nokavēšanos... tipa dzīvojam kopā... vakar aizdevās satikties, iedzert alu vēl ar draugiem, bet es varēju sēdēt mājās, manu sabiedrību tur nevajadzēja. Nu, es jau neprasu būt centrā, bet kāpēc... tomēr laikam gribas, lai manni nenoliek malā, es, galu galā, viņiem vienmēr dodu zināt, kad un kur notiek iesēdēšana... Bāc, man tiešām ir kreņķis...

Sviesc...

pampolina@one.lv — Wed, 01 Oct 2003 12:34:42 GMT

Kaut kā man liekas, ka man visa dzīve tagad iet vienā lielā nekurienē... Viss uz nekurieni, viss kreisi un nepareizi... Ko tagad darīt???

Par mājām

pampolina@one.lv — Sun, 28 Sep 2003 09:15:56 GMT

Par mājām, par mājām, un tikai par mājām...
Kā man gribas mājas - vietu, kur jūtos pie vietas, kur jūtos droša, pati un varu staigāt caurās vilnas zeķēs, tēta vecajā kreklā un pilnīgi nekādiem matiem. Un neviens mami par to nenosoda un neaizrāda, kur varu skatīties tv kad gribu, cik gribu un ko gribu... Kā man vajag tādas mājas!!! Un, protams, kādu, kas mani tur sagaida...

Esmu laikam beidzot veiksmīgi sasniegusi to vecumu, kad velk uz ģimenes jautājumu. Nu, tā jau arī ir. Ja esmu iedomājusies, ka būšu jauna mamma, tad tiešām laiks pamazām sāk spiest.

Detektīvromāns

pampolina@one.lv — Thu, 25 Sep 2003 09:05:45 GMT

Manā skolā notiek ļoti interesantas lietas. Liekas, ka tur aiz tā visa slēpjas vēl kas lielāks, kāda sazvērestība. Korupcija!!! Kāds grib dabūt lielo ES naudu, ko dos Eiropas studiju programmai... Mums tāda ir un dabūsim, ja kādam, kas varētu būt ieinteresēts, neizdosies izgāzt akreditācijas pagarināšanas procesu. Diez kam gan varētu tas būt izdevīgi???

Nekad nebiju domājusi, ka arī universitāšu starpā valda vīsīstākās un netīrākās biznesa attiecības. Gaismas pilis... He!

HERO

pampolina@one.lv — Wed, 24 Sep 2003 07:14:40 GMT

Tiešām laba filma. Vislabāk to raksturo divi vārdi - skaista un gudra. Es gan pati īsti tās fiškas tur neuztvēru, jo biju apburta ar skaistumu, kas tur bija visu laiku... meži, pilis, kaligrāfijas skola, pat karaspēks un cīņas bija skaistas. Bet pats, pats skaistākais bija akmens šaha galds, lietus un aklais vīrs ar savu mūziku.

Ieradumi

pampolina@one.lv — Tue, 23 Sep 2003 09:43:59 GMT

Skaidrs, ka jau pēc virsraksta ir skaidrs, ka runa te būs par pīpēšanu un alkoholu, par laimi par trešo no šiem sliktajiem veselības bojāšanas pasākumiem es nevaru neko lāga pateikt, jo tas man nebūt nav raksturīgs.

Tātad ... ir tik labi un tik tīra sajūta, kad tas ar tevi nauv noticis jau kādu ilgāku laika periodu. No rīta joprojām negribas īsti līst no gultas ārā, bet, kad to izdara, tad tas ir pāris minūšu jautājums un sajūta ir baigi ok.

Bet ... kaut kāds laiks, kuru cītīgi nodzīvojam tādā kā pusreālā pasaulē, ik vakarus ar draugiem iedzerot pa glāzei...nu, kaut ko, kam ur grādi. Tajā laikā parasti izkristalizējas īpašas un mazliet pat dziļas attiecības ar tiem, ar kuriem esi spējis iegrimt nereālās pasaules īstenībā. Tas ir un paliek veids, kā cilvēku sajust kailāku, dzirdēt vairāk un pateikt vairāk.

Sveiki Eiropā!

pampolina@one.lv — Mon, 22 Sep 2003 09:42:01 GMT

Nedomāju, ka izvērtīšos te plašā izgājušās nedēļas nogales notikumu apspriešanā, bet gribas vēlreiz nopriecāties par to, ka paranojiskie provinciāļi Rīgas jūras līča piekrastē tomēr spēj saprast un izprast situāciju, pieņemt lēmumu, kurš ir nevis labāks vai sliktāks, bet vienkārši loģisks. "Netīrā veļa" referenduma naktī bija ne vien netīra, bet smirdēja un smird joprojām. Cūkas, bet ko tu padarīsi?

he. tagad esam eiropā. kas ir mainījies? nekas, nekas, nekas. joprojām viss notiek kā līdz šim. domāju, ka tā būs vēl kādus 4-5 gadus un tikai tad varēs sākt reāli izvērtēt iespējas un neiespējas, ko sniedz dalība es, pagaidām jāiefiltrējas, jāaposta gaiss un jāfiško, kā izsist labumu sev un tikai sev.

Tas stulbais referendums

pampolina@one.lv — Sat, 20 Sep 2003 09:36:43 GMT

Esmu satraukusies bes gala un bez malas. Man liekas, ka politiskie notikumi mani vienmeer ir satraukushi daudz par daudz. Laikam, ka jaaiedzer alus (veelems) pagaidaam viens.

Hmm...

pampolina@one.lv — Fri, 19 Sep 2003 10:23:22 GMT

Nekādi nevaru atcerēties, kāda bija saistība starp hipotēži un zinātniskā darba nosaukumu. Tas man pašreiz ir dikten aktuāli.

Diplomātija

pampolina@one.lv — Fri, 19 Sep 2003 06:40:53 GMT

Lasīju vakar šo burvīgo grāmatu un izsecināju, ka Henrijs tomēr ir baigi viltīgais keksis. Proti, viņš, būdams amerikānis, ļoti viltīgi grāmatā pašā brauc visu laiku virsū asv, bet nevienā brīdī nenoliek to tā pilnīgi lupatās, ko, liekas, patiesībā vēlas.
Vēl bez šitā visa, viņš tomēr ir vienā lietā kļūdījies, runājot par jauno pasaules kārtību. Viņš ir piemirsis arābus, kas mūsdienās tiešām ir nozīmīgs starptautiskais aktieris, lai arī dikti destruktīvs pēc dabas.
Mēģināšu uzrakstīt eseju par Henrija kļūdām un patiesībām. Ir gan muļķīgi lamāt ASV izbijušo prezidenta palīgu drošības jautājumos un vienā mirklī arī - valsts sekretāru, bet man ir advancēta situācija, es zinu, kas notika tālāk un varu izlasīt, ko bija ieplānojis viņš. Ta jau manīs, kas sanāks.

atminjas par laiku

pampolina@one.lv — Wed, 17 Sep 2003 13:14:40 GMT

Seedeeju lauku naminja verandaa, rakstiiju pasaku par taurinju, kas turpat acu priekshaa bezceriigi ciiniijaas ar loga ruuti un lasiiju...
Laiks bija neiedomaajami relatiivs, sestdiena bija tik gara, ka shkjita pagaajusi jau nedeelja... un tas bija burviigi just laiku :)

Kirils Pelns

pampolina@one.lv — Wed, 17 Sep 2003 12:51:33 GMT

Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt -
- aci pret aci, zobu pret zobu
- ja tev sit pa vienu vaigu, gāz pretī pa otru
- kas tev lūdz iet kopā ar viņu kaut vienu jūdzi, ar to neej nekur
- nedod tam, kas tev lūdz, un atsaki, ja k;ads no tevis grib aizņemties
- nīsti savus ienaidniekus un nolādi tos, kas tevi vajā
- saule uzlec pār ļauniem un lietus līst pār netaisniem
- esiet pilnīgi, kā jūsu debesu tēvs ir pilnīgs
- nelūdziet un varbūt tad jums taps dots...

upsii...

pampolina@one.lv — Wed, 17 Sep 2003 09:18:47 GMT

es vakar ar uzviju peedeejo reizi nosvineeju vaarda sveetkus, tagad galiigi nevaru pastraadaat... pilniigs spainis galvaa.