The Boy in the Striped Pyjamas (2008, Mark Herman)
Dec. 3rd, 2010 | 05:17 pm
music: Teic, kur zeme tā - N. Bumbiere
Es lepojos ar sevi, man izdevās ne tikai noskatīties visu šo filmu krieviski, bet arī tiešām saprast kas notiek. Tiešām, bija tikai daži nesaprotami vārdi, piemēram, riepa, bet to jau varēja arī pēc konteksta nojaust. Šīs filmas skatīšanās ietilpa Tates programmā un man bija jāpievērš uzmanība tam, kāda nozīme ir mūzikas izmantojumam filmas sižetā. Tas bija tieši tas kam es nepievērsu uzmanību, būs kaut kas jāizdomā, bet vispār man nešķiet, ka šī filma mūzikas ziņā būtu ļoti ekspresīva.
Šai filmai bija negaidītas un bēdīgas beigas, diez kāpēc cilvēkiem tā patīk taisīt šīs depresīvās filmas par holokaustu? Tomēr tās nebija gana bēdīgas, pat tāds raudulis kā es beigās diez ko nenotrauca asariņu, pagaidām vēl visu laiku favorīts ir La vita è bella. Turklāt mani visu laiku musināja tas, ka tie, kam teorētiski būtu jābūt vāciešiem, runāja ar brīnišķīgu britu akcentu, cik nu varēja zem krievu valodas sadzirdēt.
Uzreiz pēc tam es bez sirdsapziņas pārmetumiem sāku skatīties Glee seriāla pirmo sēriju, kas laikam jau nozīmē, ka diez ko spēcīgi šī filma mani nebija ietekmējusi.
Šai filmai bija negaidītas un bēdīgas beigas, diez kāpēc cilvēkiem tā patīk taisīt šīs depresīvās filmas par holokaustu? Tomēr tās nebija gana bēdīgas, pat tāds raudulis kā es beigās diez ko nenotrauca asariņu, pagaidām vēl visu laiku favorīts ir La vita è bella. Turklāt mani visu laiku musināja tas, ka tie, kam teorētiski būtu jābūt vāciešiem, runāja ar brīnišķīgu britu akcentu, cik nu varēja zem krievu valodas sadzirdēt.
Uzreiz pēc tam es bez sirdsapziņas pārmetumiem sāku skatīties Glee seriāla pirmo sēriju, kas laikam jau nozīmē, ka diez ko spēcīgi šī filma mani nebija ietekmējusi.