Mary and Max (2009, Adam Elliot)
Oct. 30th, 2010 | 12:17 am
Protams, ir jau nākamā diena, bet es vēl neesmu paspējusi atsaukties par nesen redzēto. Laikam jau tāpēc, ka mani šī filma galīgi nesajūsmināja, vēl jo vairāk abidna tāpēc, ka visi to tā slavēja, pat imdb 8,2 ielikts, bet čušš. Vispirms jau sāpīga tēma, man arī nav īstu draugu, bet līdz sarakstei ar kādu dīvaini Ņujorkā es laikam vēl neesmu nobriedusi. Vēl, kaut arī es ļoti cenšos, bet man vienkārši nepatīk šāda veida zīmējumi. Un mani visnotaļ atgrūž tas naturālisms, piemēram, zivtiņa Henrijs I - X (vai vēl vairāk, kurš tad to var izskaitīt), ko vai nu izvāra, vai samaļ ar mikseri, vai kā citādi ļauni izrīkojas un tad noslīcina podā. Sāpīgs temats. Un vēl viskautkas, gluži vienkārši - repelling. Un nekādu dižo domu filosofiju arī nesaskatīju. Varbūt tā ir tāpēc, ka es pati bieži jūtos pārāk nožēlojami, lai spētu ar uzjautrinātu un atsvešinātu skatu to visu vērot. Turklāt es ēdu. Tagad tas ēdiens man kādu laiku negaršos.