Dienas prieciņi - May 12th, 2010

Šodien secināju, ka esmu kļuvusi kaut kādā mērā atkarīga no sev apkārt notiekošā ierakstīšanas diktofonā. Kas patiesībā ir bēdīgi, jo man bieži vien liekas, ka atmiņas no pagātnes zog laiku nākotnei un neko labu nedod. Bet jāmēģina sākt kaut ko te saglabāt, lai varētu atcerēties.
Un vēl šodien mani iedvesmo krievu depresīvā mūzika.

Mani tiešām uzjautrina mans pseido-profesionālais kretīnisms, Baltijas papīru veikalā domājot ielūgumu noformējumu, kad es sāku bārstīties ar tādām frāzēm kā: "šis zilais ir pālāk dzeltens" vai "tas spīdums disonē ar fona krītu". Cerams, neviens neklausījās.