|
2. Jan 2010|00:59 |
pff,baigi grūti iesākt rakstīt.
pirmais gads,kad es piedomāju pie nu jau tik noskandētās frāzes `Laimīgu Jauno gadu`. man patiesi gribas to izjust kā laimīgu. un nez kāpēc mani priecē,ka iepriekšējais gads ir pagājis.
katru gadu pēc Jaunā gada svinībām [aptuveni nedēļu] man ir morāli slikti-nu tāda baigā tukšuma sajūta. pārdomāju visus tos sviestus,kurus esmu sastrādājusi, visu pateikto, visu izdarīto un arī neizdarīto. morālās pēcsvētku paģiras.
es gribu šogad būt labāka. gribu mācīties,gribu ļoti labi pabeigt skolu.gribu iestāties akadēmijā,gribu saprast ko īsti un kā es gribu.. gribu iet uz dejošanu,lai izvēdinātu galvu, gribu lasīt daudz grāmatas, gribu beidzot nokārtot tiesības.
un apzinoties,ka man apkārt ir tik daudz brīnišķīgu cilvēku, es gribu arī būt labāka pret citiem. nezinu,vai tas ir mans vājums,vai gluži pretēji-pārmērīgais spēks, bet es mēdzu nodarīt pāri. kas pats trakākais-neapzināti,tādējādi ir grūtāk kontrolēt to visu.
tāpēc es gribu to visu aizmirst,vai arī samainīt pieturas punktus. es ticu,ka es neesmu tik slikts cilvēks,lai tā mocītos sirdsapziņas pārmetumos (:
es tikai gribu būt laimīga |
|