| |
[6. Maijs 2008|20:23] |
bužinu matus. pietrūkst.
`K: ...tagad tāds dīvains miers iekšā. savādi.
C: ...jo pie jūras tu sastapies ar bezgalību. un tad tu saprati,ka īstenībā tavas problēmas ir nieks.`
sasēdāmies tuvāk un žmiedzām acis,jo pa busiņa logu spīdēja iekšā saule. un atkal klusējām. |
|
|