| Greznās mūzikas vakars Bitē. |
[29. Mar 2008|06:55] |
nepatīk atgriezties mājās,kad jau spīd saulīte. tāda pretīga sajūta,jo gribas vēl iet un kaut ko darīt,kaut organisms prasa ko gluži citu. joprojām nespēju atrast iemelsu-kāpēc tik ilgi uzturējos bitē,jo reāli... tur bija balagāns, kuru nu jau skaidrā bija diezgan smagi uztvert.
man sāk palikt slikti,ka mani vajag. mani vajag cilvēkiem,kuri man pilnīgi neinteresē. tik muļķīgas bija cīņas-kurš ar kuru dejos- starp šķietami pieaugušiem un nobriedušiem cilvēkiem. jā,varbūt tiem bija pie vainas alkohols. bet nu un? tas atkārtojas reizi no reizes..
atlika vien amn ieminēties,ka -lieciet mani mierā! braukšu uz klosteri un miers. gaidītās reakcijas vietā bija pretreakcija. vēl lielāks balagāns.
tad ienāca prātā-varbūt,ka zemapziņā es tiecos pēc turienes tieši tāpēc,ka nebūs balagāna?
un nu re. mans mīļotais hamlets liek atcerēties par sevi. viņš nocījās pretrunās,un tomēr katru savu viedokli spēja pamatot. re,arī es. es,protams, neuzdrošinos kaut vienā jomā sevi pielīdzināt hamletam,bet.. es nevaru iztikt bez uzmanības,bet esmu ārprātā,ja tā ir par daudz. slimi. es nezinu ko gribu,vai tieši pretēji-gribu pārāk daudz? saruna ar Jaunalksni lika aizdomāties. kas mēs gribam kļūt un ko mēs darām,lai to sasniegtu?
riebjas smēķu smaka un galvā skan Džonija `Es esmu laimīgs`...
vājība uz mazliet ģeniāliem cilvēkiem var slikti beigties. bet ir mierinājums,ka viņiem arī sāp.un pat vairāk.
kaķis glaužas gar kājām. jāiet uztaisīt tēja un varbūt miega deva sakārtos visu tiktāl,lai rīt es spētu koncentrēties arī kam noderīgākām un man nepieciešamākam.
un.hmmm. Labrīt! |
|
|
| |
[29. Mar 2008|13:51] |
vāāu.tikko pārlasīju iepriekšējo ierakstu.
izklausos pēc nopietna emo.
jē. |
|
|
| |
[29. Mar 2008|19:54] |
|
man riebjas būt meitenei. |
|
|