| |
[20. Feb 2008|00:31] |
tālāk vairs nav kur iet/zemāk vairs nav kur krist.
gribas pacelt balto karodziņu un ierakties zemē.
viss,kas bijis svēts un svarīgs,ir sabrucis.
skumji. |
|
|
| |
[20. Feb 2008|23:16] |
manas garstāvokļa maiņas ir kaut kas apbrīnojams! Ja vakar likās, ka nu visam ir cauri, tad šodien saprotu,ka tiešām viss ir galīgā pakaļā,bet arī uz to var paskatīties pozitīvi. (: Turklāt es sevi ļoti nopietni sāku apbrīnot.- kā es visu paspēt varu+ saņemties visu izdarīt. Bet,kaut arī no pārguruma vairs neturos kājās, ir sasodīti laba sajūta par padarīto darbu. konkrētāk gan-par gaidāmo.
he. ja kāds rīt apmeklēs izstādi “Intertextil Balticum 2008” ,padodiet ziņu. Visu dienu nāksies tur veģetēt. :) |
|
|