Melnā dūja

paloma_negra@inbox.lv — Thu, 07 Dec 2006 08:45:27 GMT

Es izdarīju lielu kļūdu, atbildot uz Tavām jūtām. Tagad es vairs nekad neredzēšu Tevī to, par ko būtu ar mieru atdot dvēseli.

paloma_negra@inbox.lv — Tue, 21 Mar 2006 23:36:05 GMT

Tu esi apklususi, melnā dūja. Bet ne jau tāpēc, ka tev nebūtu, ko teikt. Tavi spārni aplauzti, tavs knābis sasiets. Tikai acīs vēl gail kvēle. Nekas, arī tā drīz apdzisīs. Paliks tikai melnas spalvas.

Vai es pati ticu tam, ko runāju?

paloma_negra@inbox.lv — Sat, 12 Nov 2005 20:53:25 GMT

Jūtas un emocijas plūst pāri malām. Pieturiet mani kāds, es krītu un krītu lejup, bet nenožēloju nevienu mirkli. Bezdibenis no baisa drauda kļūst par paradīzi. Esmu nokritusi no naža asmens, bet tas, no kā baidījos, ir fantastiska pasaku zeme.

paloma_negra@inbox.lv — Sun, 23 Oct 2005 09:35:23 GMT

No kurienes gan radusies šī izmisīgā vēlme atzīties mīlestībā katru reizi, kad redzu Tavas acis? Atzīties pat ne Tev, tikai teikt šos vārdus. Es tevi mīlu. Atzīties, kaut gan tie ir meli.

paloma_negra@inbox.lv — Fri, 16 Sep 2005 13:41:16 GMT

Visbriesmīgākais ir bezcerība un atklāsme, ka neko nav iespējams mainīt.

paloma_negra@inbox.lv — Fri, 26 Aug 2005 18:38:31 GMT

Lepnums liek cīnīties, bet sirds izmisīgi lūdz atļauju pakļauties. Pārāk daudz pretrunu, pārāk daudz. Pļauka un glāsts, nagi iecērtas miesā un lūpas maigi skar ādu. Kas uzvarēs?

paloma_negra@inbox.lv — Wed, 10 Aug 2005 21:29:55 GMT

I love a man who's afraid of me.

paloma_negra@inbox.lv — Fri, 22 Jul 2005 16:43:16 GMT

Es centos atbrīvot Tevi no sāpēm, bet aizmirsu, ka Tu man esi vienaldzīgs.

paloma_negra@inbox.lv — Sat, 09 Jul 2005 18:00:21 GMT

Es tikai cenšos pārliecināt sevi par to, ka man nav vienalga.

Neizdodas.

paloma_negra@inbox.lv — Mon, 20 Jun 2005 16:31:02 GMT

Man gribas Tev uzkliegt - nedari to! Man gribas satvert Tevi aiz pleciem un sapurināt, man gribas nomesties ceļos un lūgt, lai Tu to nedari, man gribas aurot, mest priekšmetus pret sienu un cirst kāju pret zemi. Ja man būtu tiesības, es to darītu.

Bet man nav tiesību. Es esmu pārāk gļēva, lai izsistu Tev no rokām nazi, kas pavērsts pret Tavām krūtīm.

Piedod man.

paloma_negra@inbox.lv — Thu, 24 Mar 2005 09:18:49 GMT

Es pārzinu katru Ideālā Cilvēka detaļu visos sīkumos.
Es apzinos Ideālā Cilvēka rīcības modeli jebkurā situācijā, viņa teiktos vārdus, intonāciju, mīmiku, žestus, lietotās pieturzīmes un veidotās tekstu kompozīcijas. Cilvēkus, kurus viņš izvēlas satikt, tematus, kurus viņš izvēlas apspriest, iespaidu, kādu viņš izvēlas atstāt. Mūziķus un dzejniekus, kurus viņš mīl un ciena, to literatūru, kuru viņš atzīst par lielisku, un to, kurai nemūžam nepieskartos. Pilnīgi visu.

Un tomēr, zinot, kāds ir Ideālais Cilvēks, es nespēju par tādu kļūt.

paloma_negra@inbox.lv — Wed, 02 Mar 2005 18:03:02 GMT

Dzer vīnu, mana nabaga iznīcības alkstošā dūja. Dzer, un varbūt noreibsi tik ļoti, ka beidzot nokritīsi no naža asmens, pa kuru staigā jau pārāk ilgi.

paloma_negra@inbox.lv — Wed, 23 Feb 2005 18:47:07 GMT

Es dzīvoju pagātnē, jo neticu nākotnei. Un kurš gan mani par to varētu vainot?

paloma_negra@inbox.lv — Sun, 30 Jan 2005 19:27:37 GMT

No visām tieši es biju tā, kas sabruka viskrāsaināk. Melns, sarkans, violets un smaragdzaļš. Mana nāve bija kaleidoskops. Tikpat iluzora un viegla. Stiklu un krāsu spēle, kompozīcija, kas patiesībā nenozīmē neko, bet izskatās tik iespaidīgi.

Lai tas paliek Tavu acu priekšā. Izbaudi to. Un nemēģini izjaukt kaleidoskopu, lai redzētu, kas rada skaistumu. Tev tas nepatiks.

paloma_negra@inbox.lv — Sat, 29 Jan 2005 11:52:23 GMT

Izmazgāt vīna glāzes, aizdedzināt cigareti un atvērt logu, lai izvēdinātu skumjas. Stāvēt pie loga, smēķēt un ar neko neredzošu skatienu vērties tālumā.

Nekā jauna. Vairs pat nesāp. Tikai smeldz.

paloma_negra@inbox.lv — Wed, 26 Jan 2005 11:01:41 GMT

Es uz Tevi nedusmojos. Bet ne jau tāpēc, ka nespēju. Tāpēc, ka es zinu - lai ko Tu man nodarītu, tas nekad nepārspēs visu, ko es pati sev nodaru katru stundu, minūti un sekundi. Kad Tu man sit, man sāp tikai tāpēc, ka Tava roka atduras pret desmit brūcēm, ko esmu pati cirtusi savā miesā. Un tas arī viss.

paloma_negra@inbox.lv — Fri, 21 Jan 2005 21:19:44 GMT

Bet es esmu salauzta, aizlauzta, samīdīta un nomocīta. Mana būtība paņemta plaukstā un sažņaugta. No manis paliek pāri tikai izmisums un neizlietas asaras.

Bet tās ir arī Tavas asaras. Kāpēc tās man sāp vēl vairāk nekā manējās?

paloma_negra@inbox.lv — Fri, 07 Jan 2005 17:23:18 GMT

Kad Tu noņēmi savu roku no manām krūtīm, es beidzot atkal varēju elpot. Ievilkt plaušās gaisu un brīvību.

Biju jau aizmirsusi tās smaržu.

paloma_negra@inbox.lv — Wed, 05 Jan 2005 10:41:26 GMT

Ja es nomiršu, vai tu raudāsi?

Viltnieks.

paloma_negra@inbox.lv — Tue, 04 Jan 2005 13:08:40 GMT

Trīcošas rokas un drebošas lūpas.

Viss būs labi. Viss būs labi. Tu esi pārcietusi arī bargākas ziemas. Esi pacēlusies no vēl dziļākām bēdu lejām. Esi kritusi no vēl augstākiem kalniem.

Neraudi. Tikai neraudi.

paloma_negra@inbox.lv — Sat, 18 Dec 2004 18:27:45 GMT

Pirms nāves Tu man atsūtīji vēstuli. Kad nomiri, es saņēmu Tavu asiņojošo sirdi. Vai zini, ko es izdarīju?

Es ietinu Tavu mīlestību Tavā naidā un noglabāju atvilktnē.

paloma_negra@inbox.lv — Sat, 27 Nov 2004 08:29:30 GMT

Ja es nebūtu devusi klusēšanas zvērestu, es kliegtu.

paloma_negra@inbox.lv — Wed, 17 Nov 2004 20:09:39 GMT

Es lūkojos uz sienu sev priekšā un vairs nezinu, ko vēlos vairāk - nojaukt to vai arī beidzot piedzīvot mirkli, kad kāds nolems izlauzties tai cauri.

Dzīvot aiz tās kļūst par smagu. Un vientuļu.

paloma_negra@inbox.lv — Tue, 16 Nov 2004 19:38:27 GMT

Tu man nepatīc. Piedod, bet Tu man vienkārši nepatīc. Un tā nav Tava vaina.

paloma_negra@inbox.lv — Tue, 09 Nov 2004 21:10:50 GMT

Dīvainā kārtā to, ka mīlu Tevi, sapratu tajā brīdī, kad Tu uz mani kliedzi tik nikni kā vēl nekad.
Ja kāds man teiks "mazohisms", neticēšu.