|
[18 Dec 2004|08:25pm] |
Pirms nāves Tu man atsūtīji vēstuli. Kad nomiri, es saņēmu Tavu asiņojošo sirdi. Vai zini, ko es izdarīju?
Es ietinu Tavu mīlestību Tavā naidā un noglabāju atvilktnē.
|
|
|
[27 Nov 2004|10:29am] |
|
Ja es nebūtu devusi klusēšanas zvērestu, es kliegtu.
|
|
|
[17 Nov 2004|10:05pm] |
Es lūkojos uz sienu sev priekšā un vairs nezinu, ko vēlos vairāk - nojaukt to vai arī beidzot piedzīvot mirkli, kad kāds nolems izlauzties tai cauri.
Dzīvot aiz tās kļūst par smagu. Un vientuļu.
|
|
|
[16 Nov 2004|09:37pm] |
|
Tu man nepatīc. Piedod, bet Tu man vienkārši nepatīc. Un tā nav Tava vaina.
|
|
|
[09 Nov 2004|11:09pm] |
Dīvainā kārtā to, ka mīlu Tevi, sapratu tajā brīdī, kad Tu uz mani kliedzi tik nikni kā vēl nekad.
Ja kāds man teiks "mazohisms", neticēšu.
|
|
|
[03 Nov 2004|01:33pm] |
Mēs atkal runājām par grāmatu. Skatījāmies viens otram garām, nezinādami, ko vēl piebilst. Un es domāju par vīnu, kas pārvērtās etiķī.
Zīmogs uz lūpām. Akmens sirds. Tava vai mana?
|
|
|
[31 Oct 2004|01:17pm] |
|
Kļūsti par manu iznīcību. Un es Tevi mīlēšu.
|
|
|
[20 Oct 2004|11:25am] |
|
Ja Tu liec man krist, tad palīdzi arī piecelties.
|
|
|
[18 Oct 2004|11:30am] |
Es Tev piezvanīju, un mēs runājām. Par grāmatu.
Tu noliki klausuli. Es uz to skatījos un domāju, ka patiesībā jau mēs nemaz nerunājām.
Tu ar mani nerunāji. Tu runāji par grāmatu.
|
|
|
[16 Oct 2004|06:55pm] |
|
Ehh, viltnieks, viltnieks.. Esi tik labs un vismaz nesmaidi tik acīmredzami.
|
|
|
[14 Oct 2004|03:43pm] |
|
Es nezināju, ka pūlī ir iespējams justies tik vientuļai.
|
|
|
[13 Oct 2004|01:13pm] |
|
Back to square one.
|
|
|
[12 Oct 2004|10:02pm] |
|
They all end up the same.
|
|
|
[12 Oct 2004|09:57pm] |
|
Un atkal kaut kas ir vairāk Tavs nekā mans. Neko nespēju pie sevis noturēt. Varbūt tāpēc, ka turu pārāk cieši.
|
|
|
[12 Oct 2004|09:40pm] |
|
Mana dzīve izirst pa vīlēm. Piedodiet man, es tā negribēju. Es nezināju.
|
|
|
[12 Oct 2004|03:05pm] |
|
Es gribu to, kas mums bija agrāk. Un zinu, ka tā nekad vairs nebūs. Ne ar vienu.
|
|
|
[11 Oct 2004|10:05pm] |
Cik lielos apmēros liktenis liek samaksāt par grēkiem? Šobrīd doma par to ir noreducējusies līdz idejai ar nedēļas nokavēšanos atbildēt uz kādu vēstuli cerībā, ka tas nodrošinās Viņa atbildi uz manējo.
Kaulēšanās ar likteni, tirgošanās ar svešām jūtām. Cik nožēlojami.
|
|
|
[10 Oct 2004|01:39am] |
|
Miers.
|
|
|
[06 Oct 2004|05:10pm] |
|
Mīlestības pretstats ir nevis naids, bet gan vienaldzība.
|
|
|
[04 Oct 2004|07:25am] |
|
Tu nolūkojies, kā es sabrūku, un nesaki ne vārda.
|
|