|
|
|
Decembris 30., 2011
13:23
ir te manā lauku miestiņā viens kafūzis. sauc to "Cafe 1900". tam kafužņikam ir manekens Luīze. tāds jauna sievišķpaskata lellīt's zilā samta kleitā ar mežģīņkrādziņu un piedurknēm. vasarā Luīze parasti sēž ārā pie viņai vien piešķirta galdiņa. tagad ziemā iekšā kafužņikā. es vienmēr sēžu pie galdiņa Nr. 2, ja tas ir aizņemts, tad pie galdiņa Nr. 12 vai Nr. 7. pie tiem sēžot ir vislielākā iespēja neredzēt, ka kafužņikā ir vēl cilvēki. tagad sakarā ar vispārējo plānprātību - Ziemassvētkiem un Jauno gadu - blakus galdiņam Nr. 2 ir novietota eglīte, bet Luīze pie tās, līdz ar to, ja es sēžu pie sava iecienītā galdiņa,- Luīze man ir gandrīz blakus (apm. pusmetra attālumā). tad nu šodien es tur mierīgi ieturu savas klasiskās pusdienas (alu), ienāk penžu pārītis un sapriecājas par kafuzņikā esošo instalāciju - mani, Luīzi un eglīti. manu piederību cilvēkizdzimumam, nevis kaut kādiem mākslīgiem darinājumiem, šie pamanīja tad, kad es atkarot žokli nosēcos... nu hi-hi, ha-ha, bet!... pēc divām minūtēm ienāk vēl viens pāris postreproduktīvajā vecuma kategorijā un atkal sāk priecāties par brīnišķīgo manekenu tandēmu pie sintētiskās jolkas...
i tago, tagad tad nu nezinu, ko domāt - es izskatos tik sasodīti labi, ka mani var izmantot pat par vannasistabas dekoratīvo elementu, vai tik sūdīgi, ka esmu izmantojams tikai par gumijas vīrieša aizstājēju...
vai.. varbūt man nevajadzēja apīsināt matus.
|
13:43
šodien manā mazajā, tālajā lauku miestiņā ir nokrisnis. šis pat nav tradicionālais Durlandes slapjdraņķis, kur krīt neizprotama pļurza, kas ir kaut kas pa vidu starp sniegu un ūdeni. šitas ir kaut kas pa vidu tai slapjdraņķpļurzai un ūdenim. nu gatavais debesu pļūteklis!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |