|
|
|
Janvāris 9., 2011
10:51
Neliels atklājums. Kaut gan nevar jau to nemaz nosaukt par atklājumu. Vienkārši kārtējo reizi izmēģināju. Vispirms izdomāju, par ko es gribu rakstīt. Tad izdomāju, ko ar to gribu pateikt, sastādīju plānu; izdomāju un visu sastrukturēju gan savā prātā, gan uz lapiņas, pierakstot arī veselu virkni jautājumu, uz kuriem jārod atbilde, un... nespēju uzrakstīt nevienu vārdu. Vienkārši neesmu spējīgs neko uzrakstīt. Sajūta tik pat debīla kā skolas laikā, kad nekādi nesapratu, kāda iksa pēc sacerējumos tiek pieprasīts plāns (nu tur tās muļķības – ievads; iztirzājums u. t. t.). Toreiz es vienmēr darīju tā, ka uzrakstīju sacerējumu un pēc tam “piecepu” tam klāt plānu. Vienīgais, kur es nevaru iztikt bez iepriekšējas strukturēšanas ir mani teksti par līķu dzimumorgāniem un viņu pirmsmiršanas pišanās aprakstiem. Visos pārējos gadījumos kaut kas tamlīdzīgs pilnībā iznīcina manu spēju izteikties.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |