|
Oktobris 18., 2010
10:19 - kārtējā sapņošana... tātad sapnis. mani mamma izsauc pie sevis, ķipa esot cilvēki, kas ar mani grobot iepazīties. nu labi, nevaru izdomāt, kas tamie var būt bet nu aizeju. izrādās mamma dzīvo tādā dzīvoklī kādu es nekad vēl neiru redzējis - ar daudzēm istabām un garu gaiteni. abi aizejam līdz istabai, tur tik zems dīvāns, ka nu gandrīz uz grīdas (nespēju iedomāt, ka mana mamma tādu varētu lietot, bet nu izskatījās, ka šamai uz tāda ir baisi ērti) nu un uz tā dīvāna divas ģevkas sēž. ij ar viņām man ir jāiepazīstas. bet pa dīvānu tur visādi diedziņi, podziņi un vispār nav man tur, kur dibenu nolikt. nu kopā ar vienu ģēvušku sākam to vākt, ij tad es pamanu, ka tas dīvāns ir tapis izmantots arī par adatu spilventiņu. sāku viens tās adatas ķeksēt ārā un spraust pa adatu kārbiņām un spolītēm (adatu spilventiņs izrādās, ka neeksistē), tad tā meituška arī piebiedrojas. pēc tam mēs ar mammu ejam iepirkties. tobišs viņa ir izdomājusi, ka man vajadzīgs ir lietussargs. viņa priekš sevis ir vienu nopirkusi (riktīgu varžu duramo; kas nu ir tieši tas rēgenbōgenu paveids, kuru šmā tak nekad nelietā); baigi lēti, tad nu mani arī ir jāaizved līdz tamajai bodei. nu aizejam. tas izrādās ir kiosks, kur vienā stūrī toč varžu duramie sasprausti, bet nu tādi kā no peleka miskastsmaisa taisīti vai tādi cacrozā nu galīgi ne priekš manis, ko es arī pasaku, pa tom bija kaut kādas filmas skatīšanās tajā pašā jocīgajā mammas dzīvoklī bariņā sēžot uz tā nenormāli piezemētā dīvāna.
mēdz stāstīt, ka sapņi pareģo nākotni. tad, ko?... man jārēķinās tagad ar to, ka man LV pašreiz brūte tiek meklēta...
|
|
|
|
Sviesta Ciba |