|
[16 Feb 2007|12:47pm] |
Kautkur tuvu
Varbūt dzirdēju
Bēru maršu.
Tur apglabā cerības
Manī.
Nāsīs ievilkt
Skumju smaku.
Tā tikai vecā grīdaslupata
Manās rokās.
Jauka spazma mēģina ieraut
Izisto elpu.
Par visu.
Aiz miskastes
Pie lauskām
Mana mīlestība mētājas.
Cēlās jūtas.
Skatos un smaidu.
Atradīs
Ganjau.
Kad grēka žebērkļainie dzeloņi
Nolūzīs,
Sadūrušies iekšās,
Izvirdīs skaistums.
Kad nebūs jādomā,
Nelasiet.
Kad nebūšu vajadzīgs,
Nostumšos malā.
|
|