|
[07 Nov 2006|03:19pm] |
Un smaidīdams noslīgu uz sadragātajiem ceļiem, ar pretī pastieptām rokām, acīm mēmi čukstot cerību pēc sapratnes.
Nespļaušu ārā asinis, kuras slēpj smaids un arī nekritīšu, saraudamies čokurā, uz netīrās zemes.
Sevi jāiepazīst...
|
|