- varbūt man vēl vajadzētu paklusēt?
- 2.12.04 12:43
bet varbūt tomēr ne? :)
Es gan gribētu Tev to pateikt personīgi un redzēt to pirmā brīža reakciju, bet tas jau nav tik svarīgi, galu galā. Ļoti iespējams, ka Tu jau to zini, jo pats esmu painformējis par to tajā naktī, varbūt kāds cits ir paklačojis:)( skatīt tālāk :) )
- 1 rakstair doma
- nevarēju nociesties nepadalījies
- 14.4.04 17:02
- ( par hokeju runājot )
- 0 rakstair doma
- es jau neko...
- 8.4.04 12:13
- ( ...bet... )
- 2 rakstair doma
- pilnmēness
- 7.4.04 02:04
- nu kā gan lai neuzraksta kaut ko šajā pilnmēness laikā :)
...par visu mūsu domās, apziņā ir savs viedoklis, kaut kaada klasifikācija - slikts, labs, skaists, neglīts, pieņemams un ne tik ļoti. visam, pilniigi visam ir jaaiziet cauri šim subjektīvajam filtram. cik jau nu šī filtrēšana ir atkarīga no citiem, tas jau taads vairaak iespaidojamības faktors, bet tas gan būtiski nemaina pašu filtrēšanas procesu.
man tas traucē. traucē tādā ziņā, ka tas kaut kādā veidā rada arī tādas netiešas sekas veidojot viedokli par viedokli. citiem vārdiem sakot - manu viedokli par citu viedokli un otrādi. dažreiz gribētos lai lietas notiek vienkāršāk, nesarežģījot šos viedokļus, nesarežģījot tās cilvēcīgās saites, jeb attiecības, kas nereti vieno cilvēkus. gribētos dzīvi dzīvot vienkāršāk. kā bērnam, kurš vēl problēmas nav redzējis. - 0 rakstair doma
- posts ne no kā :)
- 21.3.04 14:52
- mēs visi esam mazliet burvji
mēs visi esam grēcinieki
mēs visi esam kā Ādams un Ieva
mēs visi esam tikai cilvēki
mēs visi esam mīlestības cienīgi
mēs visi esam tas iemesls, kāpēc Kristus cieta un nomira
mēs visi esam amatieri
mēs visi esam mazbišķiņ ķerti
mēs visi esam vairāk nepareizi nekā pareizi
mēs visi esam vienā laivā, no kuras nevaram izkāpt
mēs visi esam ceļotāji - braucam, kuģojam, lidojam…
mēs visi esam apveltīti ar potenciālu radīt
mēs visi esam cilvēki un ceļi zem mūsu kājām vienmēr ir bijuši slideni
mēs visi esam brāļi un māsas
mēs visi esam kļuvuši par mērķiem
mēs visi esam cilvēki, ar savām vajadzībām un vēlmēm
mēs visi esam garamgājēji saviem puķupodiem, kuros dīguļo nepiepildītie nomoda sapņi
Nu re, te nu mēs visi esam ....
.... google :)
- 1 rakstair doma
- dzeja
- 21.3.04 14:31
- Nu, īsais brīdi,
iemūžini visu,
lai atminos,
cik sniegs bij izdomāts,
cik saltas pārsliņas
caur Maigo zemi laidās;
ak, fotografē, atmiņa, -
cik skaisti apkārt ir,
kad sastindzinās dubļi,
kad nelga laimīgs jūtas…
/Klāvs Elsbergs/ - 2 rakstair doma
- apjukums
- 18.3.04 11:55
- apjukums, vārdiem neizsakāms apjukums. tomēr jocīgi - brīdī, kad viss jau šķiet kontrolējams un ar prātu apjaušams nāk kaut kas, kas izsit no līdzsvara un sakuļ vienu burvīgu sajūtu kokteili. labi vai slikti pagaidām neņemos spriest, bet zinu pavisam noteikti - gribas baudīt šo mirkli un pieturēt kaut nedaudz, kaut atmiņās, kaut sajūtās...
hmm, cilvēkiem laikam ir raksturīgi dalīt visu labajā/sliktajā, melnajā/baltajā. bet kapēc gan? sakārtotības pēc? ir taču brīži, kad tā sakārtotība traucē visvairāk un priekš manis šis ir tas brīdis:) - 0 rakstair doma
- putra
- 26.2.04 15:20
- yap, putra... putra galvā, putra sirdī + vēl kaut kāda sīka
apaukstēšanās, kas to visu padara tikai grūtāk kontrolējamu... tāds
zināmā mērā iekšējs konflikts radies - tas kas galvā neiet īsti kopā ar
to ko sirds gribētu...
nu... bet nekas jau nerodas ne no kā. Ja jau kaut kur kaut kas ir pietrūcis, tad kaut kas cits ir ielasts tā vietā. Un stulbākais ir tas, ka kaut ko tādu es biju vēlējies. Bet ne tā. Un ne ar to. Un ne šeit. Un ne šobrīd. Ne, ne, ne...
ech, bet dzīve tomēr ir skaista un nebūt ne neinteresanta :) - Mūzika: da kāda tur mūzika :)
- 0 rakstair doma
- balodīc
- 25.2.04 10:29
- Cik ļoti gan spēj sajūsmināt balodīc, kurš pilnīgi nejauši tiek
sastapts virtuvē uz palodzes (ārpusē). Pāris minūtes tā pavadījām - es
skatos uz viņu, viņš skatās kaut kur lejā. interesanti:) Un šis
izspūrušais putnelis pat pagaidīja kamēr es aizvilkšos pēc fočuka:)
( kaut kāc bilduks ) - 2 rakstair doma
- par jūtām un sajūtām
- 24.2.04 12:43
- Dīvaini kapēc par to esmu aizdomājies, bet nu tādas tās domas šobrīd ir - ar laiku, ar pieredzi jūtu paliek arvien mazāk, taču sajūtu un spēju sajust - vairāk. Kaut kur iekšā iesēžas tāds trulums, ka baisi metas, taču tajā pašā laikā spēja ārpus sevis ieraudzīt ko skaistu - palielinās. Nu man tā šobrīd liekas
- Mūzika: Afro Celt Sound System
- 0 rakstair doma
- esmu šeit...
- 24.2.04 12:19
- Jā, nepagāja ne 10 minūtes lai +/- apgūtu šo pasākumu, bet cik ilgs laiks nav pagājis lai līdz tam nonāktu:) Nezinu kapēc, bet ilgu laiku domāju par Tevi, dārgo lasītāj - vai man būs ko teikt tev, vai tev būs interesanti mani klausīties, bet šorīt ceļā uz darbu nāca lielā apskaidrība - ši tak galu galā ir dienasgrāmata un šeit es varu būt ES un principā man ir vienalga - vai tu to lasi vai nē - tas viss ir priekš manis un no manis. Jautājums tikai - vai man ir ko teikt sev:)
- Mūzika: Yann Tiersen - La Muette
- 0 rakstair doma