| 3:44p |
es smīnu un vienmēr garām tev skatos
izrādei, kur spēlējam, nav ieejas maksas
publika skumji nopūšas un nevairās klepot
nevērtīgs brīdis, kad ievij pirkstus man matos
pamodies kungs kā traks plaudē
beigās pamet ar roku un aiziet
es palieku sakopt sevi un skatuvi
teātris sen jau savu burvību zaudē |