pagrabdvaka

Archive

February 3rd, 2009

07:17 pm: divdesmit devītā diena
pamodos un man sāpēja kāju muskuļi, tie, kas atbild par špagatu.
domāju, ka tuvākajā laikā atsākšu vingrot.
pamodos un vēljoprojām biju lupatā.
lupatā aizbruacu uz darbu. nekoneizdarījutodien.
zvanīja pasniedzēja un man ar putām uz lūpām atkal jāšķerso valsts. psc, nav nodots cd. nu bet man tak tie visi darbi nahuj internetā stāv.

kamēr es rakstu, istabas otra galā sēž cilvēks ,kuram es gribētu pieiet klāt un pārlauzt degunu.

07:35 pm: trīsdesmitā diena
nedēļas laikā veikti 538km. lielākā daļa no tiem svešu cilvēku mašīnās, gvelžot muļķības.
stopēt ziemā nav cool. visi, kas brauc garām ir pidari, visi, kas paņem ir nelaimīgi, un salst.

ievācās jaunā Kaimiņiene. kamēr biju prom ir nokrāsota viena siena. visu Kaimiņa dzeju aizkrāsojusi. traukus nomazgājusi.

bijām uz galerijas bērēm. skatoties blēras raganu, atvadījāmies no divus gadus iedzīvotajām telpām.

07:41 pm: trīsdesmit pirmā diena
dīkdienība.
vakarā gan izgāju no mājas, lai paskatītos 2annas izlasi un nosaltu bunkurā.
nedien nesaprotu kā mēs tur teātri spēlēsim. visiem būs jādzer šņabis.

07:48 pm: trīsdesmit otrā diena
guļu. dusmojos un guļu. uz sevi un Viņu.

07:55 pm: trīsdesmit trešā diena
Kaimiņiene atveda paklāju. uz kojām. paklāju. iedomājies?
iznesām visu istabas saturu gaitenī. ventspilniekiem palīdzēja iznest arī mēbeles. kad visa mūsu privātā dzīve atradās gaitenī, mēs sākām domāt. izodmājām, ka pusi no mantām, kas atrodas laukā mums nemaz nevajag.
ieklājām paklāju un mūsu istabiņa momentā pārvērtās par ūberīgāko no visām istabiņām šo koju vēsturē. psc, kaut kāds princešu buduārs, ka es te stāvu.
vēl es nolēmu jaunās Kaimiņienes klātbūtnē nerunāt par seksu un narkotikām. man liekas pēdējā laikā tas cilvēkus mulsina.
un man dažreiz gribās, lai biedri domā, ka esmu pie pilna saprāta.

p.s. lekcijas ir atceltas. es pārvēršos par dārzeni no nekā nedarīšanas.

08:07 pm: divdesmit trešā nakts
vairāku stundu garumā mūsu stāva iemītnieki kaulējās un kāvās par mūsu dīvānu un citiem loriņiem.
es tiku pie četrām siermiazītēm, pāris cigaretēm un cigoriņu kafijas.

08:14 pm: trīsdesmit ceturtā diena
Kaimiņiene katru pārtikas produktu spēj pārvērst katastrofā. līdz molekulai neēdamu.
es patiešām nepazīstu nevienu ,kurš tik briesmīgi gatavo.
vispirms nevarējām novienoties par recepti. tad nolēmām pieredzes apmaiņā cept atsevišķi tās kartupeļu pankūkas...
sastāvdaļas ģeniālās disproporcijās. pankūkas tikpatkā izvārītas, piededzinātas eļļā. garšo pēc cepumiem.

labi ,ka man bija savi kulinārijas brīnumi.

Powered by Sviesta Ciba