šovakar bijām makšķrēt ļurbas, kuras var noķert tik ziemā un tumsā. braucām ar tanku, īpašu kara sajūtu radīja arī mētāšanās pa upes krasta bedrēm un rammstein. vispābā rammstein klausījos pēdējoriez vasarā,kad pēdējoreiz ar Čungas tēti braucām, toriez pēc butēm.
nodrošinājos ar gumijas zābakiem,kuriem tāpat izsala cauri, un kažoku. biju vienīgais makšķernieks,kas izskatījās atnācis uz balli.
mana kļūda bij tā, ka pirms bruakšanas nepaēdu, tāpēc svaigo garneļu uzlikšana uz āķa bija jo īpaši nepatīkama. pēc aptuveni stundas man jau apnika gaidīt,kad ieskanēsies zavniņš, apnika brīnumsiastais -ledussalauztais krasts un apnika lietus. sakurināju ugunskuru. arī apnika. tad galvenie varoņi paziņoja, ka pēc desmit minūtēm brauksim mājās. es kādu pusstundu nodzīvoju cerībā.
uz beigām piezvanīja Viņš un es atcerējos, ka arī man ir bijusi dzīve galvaspilsētā. huj! galvaspilsēta ir bordelis. un manām maukām ir brīvdienas,ja.