Ieva paradīzes dārzā apēda ābolu

Ābols ir vitamīniem bagāts auglis, bet tas ir saņēmis daudz sliktu vārdu kā "aizliegtais auglis", kuru Ieva nogaršoja Ēdenes dārzā, tādējādi nolemjot cilvēkus ciešanām zemes virsū. Tomēr nevienā vietā Bībeles stāstā par Ādamu un Ievu ābols nav minēts. Ir minēti "koka augļi, kas ir dārza vidū". Labi, tas VARĒTU būt bijis ābols, bet tas tikpat labi varēja būt mango, aprikoze vai vēl kaut kas cits.

Ņūtonam trāpīja ābols

Ābols ir ieņēmis svarīgu lomu arī stāstā par seru Īzaku Ņūtonu, kurš, pārdomās iegrimis, sēdēja zem koka, kad ābols uzkrita viņam uz galvas. Ābolam paveicās, un tas sniedza iedvesmu par gravitācijas likumiem, citādi ābolam nekad netiktu piedots. Tomēr, lai arī šis stāsts ir interesants un pamācošs, tas visticamāk tomēr nav taisnība. Stāsts pirmoreiz tika publicēts Voltēra esejā ilgi pēc Ņūtona nāves. Pirms tam šos stāstu bija stāstījusi vienīgi Ņūtona māsasmeita Katrīna Konduita. Šis stāsts gandrīz noteikti ir izdomājums.

Volts Disnejs uzzīmēja Mikimausu

Viens no pasaules zināmākajiem multiplikācijas filmu varoņiem ir Mikimauss, ko piedēvē Voltam Disnejam. Tomēr ideja par Mikiju radās Volta Disneja galvenajam animatoram Ubam Aiverksam. Disnejam, kurš nekad nebija bijis labs mākslinieks, būtu bijis grūti uzzīmēt tādu varoni, kurš būtu varējis viņu padarīt slavenu. Par laimi, Aiverkss bija zināms kā pasaules ātrākais animators. Viņš vienpersoniski divu nedēļu laikā uzzīmēja pirmo filmu par Mikiju Plane Crazy (1928), uzzīmējot vidēji 700 zīmējumus dienā. Tomēr arī Disnejs piedalījās Mikija tapšanā – kad pēc dažiem gadiem parādījās skaņu filmas, viņš ieskaņoja Mikija balsi.

Marija Antuanete teica "Lai viņi ēd kūkas"

1776. gadā Žans Žaks Ruso aprakstīja kādu atgadījumu, kas esot atgadījies pirms kādiem 25 gadiem. Šajā stāstā kādai (vārdā nenosauktai) dižai princesei esot pastāstīts, ka lauciniekiem neesot maizes. "Tad lai viņi ēd kūkas," princese atbildējusi. Kad Ruso rakstīja šo stāstu, Marija Antuanete bija 11 gadus vecs bērns Austrijā. Franču revolūcija sākās tikai pēc 23 gadiem. Mītu, ka tieši Antuanete esot teikusi šos vārdus, visdrīzāk radīja revolūcijas propagandisti, lai ilustrētu viņas vienaldzību pret Francijas cilvēku nedienām.

Lielā vilciena aplaupīšana bija pirmā mākslas filma

Kad 1903. gadā tika izveidota filma "Lielā vilciena aplaupīšana", tajā tika izmantoti vairāki jauni paņēmieni, tai skaitā tuvplāni, sarežģīts scenārijs un kadru montāža. Tomēr pirmā mākslas filma bija tikai 10 minūtes gara (mūsdienās pat vairums īsfilmu ir garākas). Pirmā pilnmetrāžas mākslas filma bija Austrālijas "Kellijas Gangas stāsts", kas tika izlaista jau 1900. gadā. Savukārt, vispār pirmās dokumentālās filmas tika radītas Francijā jau 19. gadsimta beigās, tomēr nav īsti zināms, kura no tām bija pirmā.

Van Gogs nogrieza sev ausi

Van Gogs ir zināms kā tipiskais mākslinieks, kurš cieta badu, dzīves laikā pārdeva tikai vienu savu gleznu un strīda laikā ar Gogēnu nogrieza savu ausi, drīz pēc tam izdarot pašnāvību.

Lai arī viņš tiešām piedzīvoja traģisku galu un viņš savas gleznas nevarēja pārdot, ir jāatzīmē, ka lielāku savas dzīves daļu viņš pavadīja kā mākslas skolotājs un gleznu tirgotājs. Tikai astoņus savas dzīves gadus viņš nodarbojās ar glezniecību, kas ļauj arī izskaidrot, kādēļ viņš nenomira badā. Tāpat viņš arī nenogrieza sev visu ausi, tikai daļu no kreisās auss ļipiņas. Sāpīgi, tomēr ne tik briesmīgi, kā varētu padomāt.

Napoleons bija maza auguma

Daži uzskata, ka Napoleona vēlme iekarot bija vēlme kompensēt viņa paša mazā auguma mazvērtības kompleksu. Tomēr tā nav. Patiešām, Napoleonu mēdza dēvēt par Mazo Kaprāli, tomēr viņa augums bija 170 centimetri – tātad viņš bija garāks par vidusmēra 18. gadsimta francūzi. Kādēļ tāda iesauka? Viņa militārās karjeras sākumā, kareivji viņu tā iedēvēja, lai uzsvērtu viņa relatīvi zemo dienesta pakāpi. Šis vārds pielipa, un tika lietots arī tad, kad viņš jau bija Francijas imperators.

Karalis Džons parakstīja Lielo hartu

Lielā harta ir zināma kā Anglijas vēstures robežlīnija, kurā tika ierobežotas Anglijas karaļa tiesības, liekot pamatus demokrātiskam valsts pārvaldes modelim. Gleznas attēlo, kā karalis Džons paraksta Lielo hartu 1215. gadā. Diezgan precīzi, tomēr ir viena nianse. Džons visticamāk bija analfabēts. Jebkurš, kurš ir aplūkojis kādu no četriem Lielās hartas oriģināliem, var redzēt, ka viņš savu piekrišanu ir apstiprinājis ar karaļa zīmogu. Parakstīties nevajag.

Magelāns apceļoja pasauli

Gandrīz visi zina divus faktus par portugāļu ceļotāju Ferdinandu Magelānu. Pirmkārt, viņš bija pirmais, kas apceļoja pasauli; otrkārt – viņa vēsturiskā ceļojuma laikā viņu nogalināja Filipīnu iezemieši. Protams, abi šie fakti ir pretrunīgi. Magelāns patiesībā nobrauca tikai pusceļu apkārt pasaulei, un viņa vietā ekspedīciju līdz galam novadīja viņa vietnieks Huans Sebastians Elkano.