Zināmākā antīkā laikmeta slepkavotāja ir Lokusta, kuru uzskata arī par pirmo sērijveida slepkavu, kuras noziegumi fiksēti dokumentos. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Romas provincē Gallijā, tagadējās Francijas teritorijā dzimusī Lokusta jau kopš bērnības bija apguvusi, kā tagad teiktu – fitoterapiju jeb herbālo medicīnu, kurā tiek izmantoti dažādi augi un to ekstrakti. Četrdesmitajos gados Lokusta ieradās impērijas galvaspilsētā Romā, kur ātri nonāca pie secinājumā, ka netrūkst ietekmīgu un bagātu romiešu, kuri ar prieku pasteidzinātu savu radinieku nāvi. Pieprasījums rada piedāvājumu un Lokusta kļuva par profesionālu indētāju.</span></p>

Lokustas dzīvesstāstu vēlāk aprakstīja Apulejs – slaveno “Metamorfožu” autors, tādēļ arī informācija par slaveno indētāju ir saglabājusies nākamajām paaudzēm. Lokusta tika arestēta neskaitāmas reizes, taču viņai vienmēr atradās ļoti ietekmīgi aizbildņi, kuri paglāba indētāju no soda. Visticamāk, ne jau siltu jūtu, bet gan personiskās drošības dēļ. 54. gadā pie Lokustas vērsās tobrīd tronī esošā imperatora Klaudija sieva Agripīna – iepriekšējā imperatora Kaligulas māsa un Klaudija adoptētā dēla Nērona māte. Tā kā Klaudija īstajam dēlam Britānikam (no viņa trešās sievas Mesalīnas) tobrīd bija tikai 13 gadu, Agripīna nolēma pasteidzināt Klaudija aiziešanu, lai troni ieņemtu jau atbilstošu vecumu sasniegušais Nērons, un viņai tas arī izdevās. Imperators Klaudijs, pēc daudzu vēsturnieku domām, devās uz viņpasauli, saēdies indīgas sēnes.

Klaudija nāve bija tik savāda, ka visas aizdomas krita uz Lokustu, kurai nekavējoties tika piespriests nāvessods, taču Nērons indētāju pažēloja burtiski pēdējā brīdī – apmaiņā pret īstā troņmantnieka Britānika nāvi. Britāniks arī pavisam drīz sekoja savam tēvam, bet Lokusta līdz pat Nērona nogalināšanai 68. gadā bija viņa uzticības persona nevēlamu cilvēku likvidēšanas jautājumos, kā arī atvēra īpašu skolu, kurā apmācījā topošās indētājas. Nērona pēctecis Galba, drīz pēc uzkāpšanas tronī, pavēlēja sodīt Lokustu ar nāvi, un sods arī nekavējoties tika piemērots, kas esot izraisījis romiešos milzu sajūsmu.

 

Lokustas tiesības uz senākās sērijveida slepkavas titulu apstrīd ķīnieši, kuri par tādu uzskata Hanu dinastijas imperatora Jinga brālēnu Lū Penglī, kurš 144. gadā pirms mūsu ēras tika iecelts par Džidongas provices pārvaldnieku. Kā vēstī atsevišķi ķīniešu vēsturnieki, Lū Penglī vakaros regulāli devies cilvēku medības, lai slepkavotu vienkārši izpriecas dēļ. Pārvaldnieku vienmēr pavadījuši 20 – 30 vergi, kā arī viņa rokaspuišu bars, kas sastāvējis no notiesātiem, taču Penglī apžēlotiem noziedzniekiem. Penglī Džidongas provincē valdīja 29 gadus, līdz viena no nogalinātajiem dēls nosūtīja sūdzību imperatoram. Tika noskaidrots, ka pārvaldnieks nogalinājis vismaz 100 cilvēku, par šīm slepkavībām zinājuši visi, kamdēļ cilvēki naktīs baidījušies iziet no mājām, un tiesa piesprieda Penglī nāvessodu. Tomēr imperators nepieļāva, ka ar nāvi tiek sodīts viņa radinieks, un sods aprobežojās ar visu titulu un īpašumu atņemšanu un izsūtīšanu trimdā.

</span>