15 Augusts 2009 @ 12:13
Žils de Raiss  
Ne mazāk zināms par Lokustu ir arī franču aristokrāts Žils de Raiss (1404. – 1440.). Lielisku izglītību ieguvis bruņinieks, kurš kādu laiku cīnījās arī Francijas nacionālās varones Žannas d’Arkas vadītajā armijā, pie kam ieņemot ne jau zemākos amatus un izpelnoties karaļnama pateicības, de Raiss 1435. gadā tomēr atstāja dienestu, jo mierīgākos apstākļos viņa militārā karjera apstājās. Bruņinieks atgriezās savos plašajos īpašumos un pievērsās okultismam, cerot ar tā palīdzību atkal pacelties slavas un varas virsotnēs. Kā vēlāk tika skaidrots, kāds okultists vārdā Frančesko Prelati bija pārliecinājis bruņinieku, ka panākumi neizpaliks, ja viņš upurēs dēmonam vārdā Barrons mazus zēnus. Tiesa, šis skaidrojums bieži tiek apšaubīts, jo reliģiozajiem tiesnešiem bija nepieciešams kāds racionāls pamatojums aristokrāta nežēlībai. Uzmanība de Raisam tika pievērsta, kad viņš kāda reliģiskā disputa laikā 1440. gada sākumā tieši baznīcā nolaupīja kādu pavisam jauniņu mācītāju. Lai cik liela arī nebūtu zemes īpašnieku vara viduslaikos, baznīca ar šādu patvaļu negribēja samierināties, un sāka savu izmeklēšanu, kuras laikā atklājās, ka Žils de Raiss vainojams neskaitāmās cilvēku nolaupīšanās un slepkavībās. Pēc garīdzniecības prasības pret de Raisu augustā tika nosūtīta karaļa armija, kura sakāva bruņinieka spēkus un atbrīvoja tuvu nāvei esošo jauno mācītāju. Pats de Raiss un viņa tuvākie līdzgaitnieki tika apcietināti 15. septembrī. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka bruņinieks nolaupījis lielu skaitu zēnu, galvenokārt zilaicainus blondīnus, kāds pats bijis bērnībā, turējis tos gūstā, regulāri izvarojot un spīdzinot, bet beigās nogalinot. Kā tika apgalvots, īpašu baudu viņam sagādījis sasniegt orgasmu, vienlaikus nogalinot upuri. Precīzs de Raisa upuru skaits nav zināms, jo lielākā daļa līķu tikuši sadedzināti vai aprakti. Par ticamu uzskata skaitli 80 – 200 nogalināto robežās, lai gan daži vēstures pētnieki min pat 600 nogalināto. Žils de Raiss un divi viņa tuvākie līdzgaitnieki tika pakārti Nantē 1440. gada 26. oktobrī.