Dazhi pazinjas man reiz bija ieteikushi skatiities Triira Nimfomaani. Palaidu filmu un iemigu... Sarunaa ar savu gudro cilveeku sanjeemu padomu saakt ar "Shkjeljot viljnjus". Pirms tam gan forumaa biju izlasiijusi tekstu "filma, kas nones jumtu". Ziniet, nenonesa un nepanjeema. Nezinu, kas tam bija par iemeslu. Vai tas, ka mani briidinaaja, sakot, ka emocionaali diez vai esmu gatava to skatiities, vai principaa neielaidu sevii un nepalaidu caur sevi. Vienu briidi jau saskatiiju liidziibu ar Besu tajaa, ka sapraatiigaaa dalja komunicee ar nesapraatiigo. Racionaali domaajot, runaa sapraats..... nesapraatu vada miesa. neradaas emocijas un cauri. Interesanti esot tas, ka mani saraudinaaja Benzhamins Batons, bet ne Triirs. Plaanaa jau ir veert valjaa Antikristu. Pagaidaam veel ir shauba, vai gribaas nomest laiku, baidoties, ka atkal redzeeshu kaut ko, kas nekjer.
Dziljaas filmas mani pashas atrod, tad , kad praats vai sirds ir pilna. Taa saucaas sevis emocionaalaa izvaroshana. Taa kaa man praats ir mieriigs, tad nav jeegas rakt, ja neuzraks.
(
Lasīt komentārus)