love life odyssey

Jaunākais

26.8.05 02:12

Šovakar saulriets virs purva.

26.8.05 02:09

Pabeidzu "Meiteni un Pelikānu", aizmugurē uzrakstīju - atvainojiet, gleznots caurvējā. Tikai atkal nepamet sajūta, ka tas ir lieki. Tāpat kā attiecībā pret visu pārējo - darbu, attiecībām, izklaidēm, dzīvi vispār. Tu, cilvēks, dzīvo, priecājies, baudi, ciet, pilnveidojies un novērtē šīs eksistences vienreizīgumu, veselā un skaidrā prātā ļoti labi apzinies un saproti kubā, kāda veiksme ir piedzimt par cilvēku, taču tik un tā nepamet sajūta, ka tas viss ir lieki. Tāpat kā laimēt loterijā miljonu un saprast, ka tas miljons tev ir lieks. Tas laikam dēļ tā caurvēja.

22.8.05 17:41

Ja mani lasa Renaars, tad par vakardienu dienasgraamataa es ierakstiitu - vienmeer zvaigznes un striipas.

22.8.05 17:27

Apsveru iespeeju ar skuupstu aptureet pulkstenja raadiitaajus, lai gurkji aiz loga marineejas muuzhiigi un muuzhiigi taa vareetu domaat tikai par luupaam, kas tur sekunzhu skaitiitaaju. Ja konkreeti, tad savaa vadaa esmu kaajinieku nodaljas streelniece un varbuut taa var izskaidrot vilcinaashanos beidzot saakt dziivot paarliecinoshi.

15.8.05 19:36

tomēr mazliet paraudāt, atcerēties Mandarīnu ieleju un Siseņu kalna cietoksni un beigās nosaukt bruņurupuci par Yoko Bambu

15.8.05 19:16

tad jau labāk sēdēt fakainā kimono bambusu audzē un svīstot grauzt jūraszāles. ne ta smieties, ne ta raudāt, ja aiz muguras tevi sagruzījis vesels kontinents un sakē ar cukurgailīti lidostā

11.7.05 16:37

Cilvēkam taču vajag pastāstīt, ka viņš ir ļoti ļoti priecīgs? Katrā ziņā man vienmēr ir patīkami to uzzināt, pat ja tas ir nejauši sastapts čiekurs vai virtuāls ornitologs. Tātad es, Alans P., šobrīd esmu ļoti priecīgs, jo paradīzes okupēšana izrādījās nereāli veiksmīgs pasākums un tā rezultātā es aizvadīju trīs lieliskas dienas un naktis pārdabiskā mierā, laimē un saticībā, piedāvājot skaistākajam gliemežvāku Budam, kāds vien uz šīs planētas ir redzēts, pašu spožāko sauli, zilāko jūru un krāšņākos saulrietus. Pat ja es neaizbraucu pie Vigala Sass, lai uzdotu sava mūža izšķirošo jautājumu, es pašlaik esmu priecīgākais Alans, kādu vien jums ir nācies sastapt.

8.6.05 18:56

atkal ikgadeejais kazarmu periods. skrienu pa mezhu un kraasoju Taaras. tikai tagad to noveerteeju - sho lielisko ikdienas anarhijas droshinaataaju

7.6.05 12:45

alnis ir beigts, laizu celjgalu un mazliet triicu

7.4.05 17:29

ziniet, gramatiķis iesaka orālais sekss vietā lietot morālais sekss vai ovālais sekss

5.4.05 15:28

nekad nav paticis citēt, ja nav bijusi vajadzība, un vajadzība nav bijusi, šobrīd gribas citēt pilnīgi visu it kā apliecinot savu piedalīšanos, piedalīšanos kā metodi, ko izmanto strādājot ar grūti audzināmiem bērniem, tikai šoreiz savās attiecībās ar pasauli, pārāk neiejaukties un nestresot, ja visi labie nodomi un pārliecīgie pūliņi kā sēklas neauglīgā zemē

5.4.05 15:17

koksu
boksu
faksu
fokusu

15.3.05 16:27

Vells kā ziema mūs drātē
No visām debess pusēm
Ar visiem taustekļiem
Uz visiem jutekļiem
Pār visiem kutekļiem
Viņas elpa slapjā mēle
Lūpās sastingusi parole
Paņem mani mutē sīkā
Padodos un nolaužu lāsteku

12.3.05 19:41

Se la ami, ti segue

6.2.05 22:57

Šodienas distance - tīrākā meditācija – koncentrēšanās tikai uz savu trajektoriju apvidū, ko sniegā iezīmē slēpes pie kājām un prātā mežs ar saviem locekļiem un augoņiem. Un pēc tam ideāla šībrīža/tagadnes sajušana ar sava ķermeņa palīdzību, kurā katra sīkākā sķiedriņa ir iztukšota, bet vienlaicīgi tik piepildīta ar šo tukšumu, tik uzbriedusi tajā, ka nav vairs vietas tur pat cūkām, čūskām un gaiļiem. Pat taureņiem nav. Arī viss paarējais, visas iekšas ar centrbēdzes spēku ir piespiestas pie ķermenja ārsienām, dodot vietu, kur uzbriest iekšējam tukšumam. Un tad kādu brīdi ir fantastiski labi.

20.1.05 13:36 - Postmodernisma dekaloga VIII bauslis

Tev nebūs atturēties ieiet dažādos esības veidos un iziet no tiem pat tad, ja tie būtu pretrunīgi.

13.1.05 23:00

Bij mūža gaita tikai pusē spēta,
         kad atģidos es mežā, tumsas tītā,
         jo taisnā taka bija pazaudēta.
Cik baigi biezoknī šai neiemītā,
         kur mežonīgi zari virsū mācās!
         Vēl tagad dreb man jūta, bailēs dzītā.
Kā melna nāve apkārt šausmas šļācās;
         bet pirms man teikt to prieku, ko es guvu,
         jums stāstīšu, ko pieredzēt man nācās.

Dante</p>

12.1.05 18:25

Bet afterparty es noteikti piedalīšos. Noteikti. Baltās tenisčībās un puķēm matos.

4.1.05 18:20

Beidzot atdziivojos. Varbuut kaadreiz kaut ko ierakstiishu. Un nenjemiet ljaunaa, ja tas buus par mezhu.

26.12.04 22:32

spēlēsim mazas papīra bungas
ar aizdegtiem sērkociņiem
kad vajadzēs izslēgt gaismu
maigi uzšpļausim tiem
Powered by Sviesta Ciba