love life odyssey

26. Augusts 2005

02:09

Pabeidzu "Meiteni un Pelikānu", aizmugurē uzrakstīju - atvainojiet, gleznots caurvējā. Tikai atkal nepamet sajūta, ka tas ir lieki. Tāpat kā attiecībā pret visu pārējo - darbu, attiecībām, izklaidēm, dzīvi vispār. Tu, cilvēks, dzīvo, priecājies, baudi, ciet, pilnveidojies un novērtē šīs eksistences vienreizīgumu, veselā un skaidrā prātā ļoti labi apzinies un saproti kubā, kāda veiksme ir piedzimt par cilvēku, taču tik un tā nepamet sajūta, ka tas viss ir lieki. Tāpat kā laimēt loterijā miljonu un saprast, ka tas miljons tev ir lieks. Tas laikam dēļ tā caurvēja.

02:12

Šovakar saulriets virs purva.

14:50

Piedodiet, es atkal par to pašu. Bet ir nereāli sūdīgi. Un kā gan var nebūt, ja tu centies būt ar labu prātu, smaidīt, mīlēt cilvēkus, priecāties kopā ar viņiem, bet tūliņ pat pasaule garāmejošas sievietes izskatā uz ielas iespļauj taisni tavā smaidošajā ģīmī. Ciet, meitiņ, ciet, līdz nāve mūs šķirs.
Powered by Sviesta Ciba