paarpratums

22.5.14 13:21
Pazīstu cilvēku vairāk kā 4 gadus. Es mīlu viņu, viņš
saka, ka mīlot arī mani. Arī viņa izturēšanās to pierāda. Neilgi
atpakaļ mūsu draudzībā iestājās lūzums. Viņš man bija devis
goda vārdu, ka neesot nevienai sievietei miesīgi piederējis, esot
vēl nevainīgs. Nesen tomēr pateica pretējo. Un tas viss ir no-
ticis mūsu draudzības laikā. Viņš slēpis tāpēc, lai mūsu drau-
dzība netiktu lauzta. Arī mani viņš gribēja reiz pazemot, laupīt
manu godu,bet mans stingrais raksturs uzvarēja.- Mīlu vēl viņu,
bet ne vairs ar tik dziļu cienību, kā agrāk. Esmu vēl pilnīgi
nesamaitāta. Svešs man ir baudu kauss. Apsolījies viņš ir ne-
iet netikumīgu» ceļu, bet viņš dzīvo tālu projām no manis un
vārdiem grūti ticēt. Ko darīt: atstāt viņu uz visiem laikiem, vai
uzturēt draudzību arī uz priekšu? Varbūt kāda domu biedrene
dos man padomu? .Zeltenes" lasītāja.