| 4:16p |
Laiks
Es pamodos naktī, jo mani patraucēja laiks. Ilgi es gulēju un klausījos vecās mājas elpā, tās žēlabās un vaidos.... Un tad piepeši sapratu, ka man šonakt vairs neaizmigt, jo iet laiks un laiks iet nepārtraukti un skaļi... Ar katru mirkli skaļāk... Pulksteņi vecajā mājā sarunājas, tiem ir atbalsis un tie nekad neapstājas. Tie runā skaļās balsīs un neuzklausa manus lūgumus apklust vismaz tik ilgi kamēr es aizmiegu.
Šajā mājā laiks iet kā tarakāns cirzdams kājas... |