Dažreiz ir vērts apstāties un atskatīties....

Man patīk dzīvnieki, it īpaši suņi. Suns ir uzticīgāks par jebkuru cilvēku. Es biju pastaigāties ar savu suni, un netīšām viņam mazliet uzkāpu uz ķepas. Es pietupos lai apskatītos vai ar viņa ķepu viss ir kārtībā, bet viņš nolaizīja man seju, itkā sakot "Man viss kārtībā, saimniek. Neuztraucies.". Tas gan bija nejauši, bet suns vienmēr ir uzticīgs un mīļš. Viņš nekad man nesakliegs virsū, vai nepateiks, ka kāds cits viņam ir labāks par mani. Es savam sunim vienmēr būšu pirmajā vietā, līdz pat viņa pēdējam elpas vilcienam. Manuprāt tas ir apbrīnojami, jo cilvēkiem tā nekad nav. Cilvēki vienmēr atradīs par ko strīdēties, piekasīties un pat sakauties, taču suns tā nekad nedarīs. Pat ja būsi izdarījis pāri sunim, vienalga vai netīšām, vai speciāli, viņš vienmēr būs priecīgs tevi ieraugot. Kāpēc tā nav arī ar cilvēkiem? Cilvēkiem pat nevajag izdarīt pāri, lai, piemēram, pateiktu ka tu neesi gana labs. Sunim tu vienmēr būsi pats labākais. Vai TU zini kādu cilvēku, kurš būtu kaut uz pusi tik uzticīgs kā suns???

Tikko noskatījos filmu "Click". Lieliska filma taču vēl lieliskāka ir filmas ideja, kura liek par daudz ko aizdomāties... Nav daudz filmu kuras man varētu likt par kaut ko aizdomāties, taču šī filma ir viena no nedaudzajām. Filmas ideja ir par kādu cilvēku, kurš ir apsēsts ar darbu tik ļoti, ka pat neatlicina pietiekami daudz laika ģiemenei, kura kā viņš pats vēlāk saprot ir svarīgāka par visu šajā pasaulē. Muļķīgi, bet mēs bieži vien pārāk maz laika atlicinam cilvēkiem kuri mums ir svarīgi, neapdomājot kādas būs mūsu rīcības sekas. Pēc filmas noskatīšanās sāku apdomāt cik iespēju savā dzīvē esmu palaidis garām aizbildinoties ar kaut ko.... Šobrīd nerunāju tikai par ģimeni bet gan par to, kādas būtu mūsu dzīves, ja mēs izmantotu visas mums dotās iespējas, nevis palaistu tās vējā dēļ slinkuma, vai vienkārši negribēšanas kaut ko darīt... Kaut arī man ir tikai 18 gadi un mana dzīve tā īsti pat nav sākusies, es apzinos ka savā īsajā mūžā esmu daudzas lietas izdarījis nepareizi un ne tā kā vajadzēja darīt... Mēs naivi ceram ka mums tuvie cilvēki mūs sapratīs un nedomājam par to, kā būtu labāk citiem nevis mums pašiem. Tā dara ļoti daudz cilvēku, un diemžēl arī es pats... Dažreiz mēs nepieņemam lēmumus, tikai tāpēc, ka baidāmies, taču mums nevajadzētu baidīties no lēmumu pieņemšanas. Mums vajadzētu baidīties no tā, kas notiks ja nepieņemsim lēmumu. Ir tāda John Mayer dziesma "Say". Tajā ir vārdi "it's better to say too much then never to say what you need to say again". Manuprāt šie vārdi ir attiecināmi uz iepriekš minēto.. Labāk ir pateikt vai izdarīt to ko gribi nekā pēc tam nožēlot to ko VARĒJI bet NEIZDARĪJI...

Ehhhh... Ko gan vareetu izdariit tikai vaardi?? Bet tie var daudz. It iipashi labi vaardiem padodas saapinaashana. Nekas nav ljaunaaks par vaardiem. Ieraugot tikai dazhus vaardus speeks zuud. Liekas ka pat tastatuuras pogas spiezhas gruutaak, pele kustas smagaak, pat elpot un dziivot ir kljuvis gruutaak... Liekas ka vareetu pateikt "Viss. Pietiek. Jaasanjemas." bet nevaru.... liekas ka kaads neredzams speeks nomaac un spiezh pie zemes. Kaa lai ar to ciinaas? Nezinu un briizhiem liekas - varbuut nemaz nevajag? Ljauties straumei un skatiities kur taa nes... Vai tad var buut veel sliktaak? Shaubos... Shii murga pamatstaasts ir par kaadu meiteni kura nesen paskjiirras no sava drauga. Taa kaa man vinja bija paziistama labu laiku tad saakaam sarakstiities. Chats liidz pustrijiem naktii... Nez kaapeec biju devis sev ceriibas ka shii meitene vareetu buut ar mani... Protams ka taa nenotika... Vinja noleema piedot puisim un palikt pie vinja. Un es pateicu ljoti muljkiigu teikumu "Apsveicu. Man prieks par jums." Kad biju uzrakstiijis ho teikumu sapratu ka tas ko uzrakstiiju ir pretrunaa ar to ko juutu pret vinju. Tas izraisiija paardomas - ko dariit ja sirds un praats saka pavisam preteejas lietas? Kam klausiit? Un kam no taa buus labaak? Sirds kliedz un aardaas sakot "NEE. TEV VINJSH NAV VAJADZIIGS. ES ESMU TEPAT. PALIEC. PALIEC PIE MANIS..." Tachu praats saprot ka tam nav jeegas un ka nevar domaat tikai par savu labumu... Varbuut tieshaam vinjai pie vinja buus labaak nekaa pie manis. Bet varbuut tomeer nee... Kaa lai zin pareizo atbildi? To laikam neuzzinaashu nekad...

...un atkal mani piemeklee neveiksmes... Vakar biju aizbraucis uz juuru - visu dienu lija lietus. Ar to viss veel nebeidzas shodien sarakstoties ar meiteni kura man patiik jau 2 gadus uzzinu ka vinjai jau 2 nedeeljas ir boyfriend... Nu lapi juura nav tik svariiga bet girl.... kaut arii mood ir atziimeets kaa sad iisteniibaa tas ir vaardiem neizsakaams... Nu ko es taadu esmu izdariijis ka man taa neveicas?