ozolkoks

ozolkoks @ 02:58: papildinājums..
..skatoties filmas beigas jau 3. reizi šovakar atcērejos, ka gribēju vēl ierakstīt..

..filmā liktenis bij lēmis, ka divi cilvēki sastapsies..tiks negaidīti šķirti..bet tad, tikpat negaidīti atkal sastapsies..:)

tā nav cerība, tā nav sevis žēlošana vai mierināšana..tā ir tikai filma.



njā, vēl gribēju piebilst ka no ši vakara pārdomām..bet vairāk jau bagātīgo emociju klāsta iespaidots es gribētu ,iespējams ko liktenīgu, izdarīt..tas varētu mainīt manu tālāko dzīvi, pat ļoti, un tā arī visticamāk notiktu, jo ja es to izdarītu, tad nekas vairs nebūtu kā agrāk..tad visas kārtis būtu galdā, redzamas visiem..bet es nezinu vai esmu tam pietiekoši gatavs..tas varbūt ir pārāk liels solis, pārāk liela uzdrīkstēšanās..un kur tas teikts, ka vispār sākšu to darīt..līdz šim kaut kas tik liels nav pasākts..un nav ne jausmas vai es to spētu..un ja spētu, tad vai es to gribu!? un ja es to izdaru, tad tas dos man spēku turpmākai dzīvei vai tieši pretēji - sagraus visu!?
tas ir jāapdomā..liekas, ka pašlaik es to gribētu..un jau pat iztēlojos kāds varētu būt rezultāts..protams, ja tas ir pozitīvs..

žēl, ka esmu viens pats ozols jaukto koku mežā..jo ja tā nebūtu, tad būtu nedaudz vieglāk..varbūt pat daudz vieglāk, gan pieņemt šo lēmumu, gan visādā citādā zinjā..

bet to kas zudis ir grūti atgūt..nez vai to var.

lab,šķiet, ka viena vakara norma ir gana pārpildīta un gana daudz uzrakstīts šeit.. bet varbūt tieši šeit būs rodams sākums..