ozolkoks

Arhivētais

25. Novembris 2009

00:01: nesanāk..
lai cik daudz,
lai cik bieži,
lai cik ļoti centos piēsties,
tas nepavisam neizdodas!

ne pa velti teikts, ka cilvēks jūtoties noskumis,
bēdīgs, satraucies vai vēl kādā citā stāvoklī, ļoti
daudz ēd, un tas tā tiešām ir, tik labāk nepaliek.
tik un tā paliek milzīgs tukšums.. neaizpildāms tukšums,
kuru nav iespējams aizpildīt ēdot.
njā, un pat attiecīgi cilvēki šādi ēdot īsti pat svarā nepieņemas :D


weee, pretīgs tukšums, un joprojām gribas ēst!!!

un arī..

njā, atkal sāku te kko raxtīt, bet vajadzētu iespējams jaunu profilu uztaisīt..lai tiešām varētu rxtīt, jo nekā bez tā vairs nav, ja vien neskaita ēsānu :D

13:57: no dziesmas daži vārdi..
vai to ko pateicu tev neteiksi nevienam?..

vai manu noslēpumu glabāsi tu vien's..

ja es tev atzītos un teiktu vai sevi vēlāk ienīstu par to!!?

ja pēc maniem vārdiem mums viss beigtos, vai mani būtu jāvaino par to!?

...

kad nākas nīst , ko mīli tu,
ja spētu pērlēs pārvērst vārdus,
tu mani sen jau mani mīlētu!

..kad paliec viens..kad nav vair pie kā atgriezties
..tik vien kā atdot sevi vissu un turēties lai nenokristu!


...

..ja skaļi bļaujot nojauksim tiltus es apsolos par tevi rūpēties!

jauns rīts ,jauns dienas sākums,
skatos apkārt un redzu - ir kur iet
nebaidos es viens vairs soļot tālāk,
kaut sākumā var sāpēt mazliet..






p.s. uzmini nu, kas tā par dziesmu! un saņem balvu!! :))

15:29: pastaiga..
njā, beidzot saņēmos aiziet tur, kur tik ļoti, ļoti, ļoti sen nebiju bijis, jau sen gribēju..

ejot pāri nenokultajam griķu laukam vajadzēja pāris reizes izkratīt sabirušos griķus no zābakiem, bet tas jau nekas..arī daudz sīkas zvēru tacinjas un izrakumus varēja redzēt..un arī maģistrālo taku, kuru nedaudz izmantoju arī es ! :D :))

bij jauki, bet arī biedējoši..staigāt pa mežu, kurā visu zināji kādreiz, nebaidījies..bet tagad bij tik nedroši staigāt..nejau no apmaldīšanās, jo tas nav iespējams tur, un nejau es.., bet no tā, ka tik sen nav būts un ja nu gadītos sastapt kādu zvēru! :D

bet izturēju, pārvarēju, izstaigājos..pagāzu sapuvušos kokus, izbradājos pa dubļiem!
satiku arī dažus savējos! :))
nju nejau piepes, kuras tur ir lērumā, bet dažus diženos kokus :)

ejot arā uzdūros kādai senāk ļoti mīļai vietai, pašā meža malā, bet tomēr bij piemirsta, vecie labie koki, pa kuriem bij kāpelēts un spēlējies bērnībā, njaaa..
slapji gan šodien, slideni un veci, gandrīz izdevās mani apskādēt :D


nju vispār aptuveni stundu garā pastaiga bij ļoti patīkama..jūtams minimāls nogurums, un pat neliels izsalkums..tad nu jāiet remdēt tas :)


* This was so nice day over a long time!

and guess what..
This Day has not yet even close to the end!
:))
Nice...! :))

18:02: šito šodien 1, reiz dzirdēju, bet laikam jau ir pavecs, bet tomēr labs :D:D:D
Jānītis: - Tēt, pastāsti kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finansu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostās no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļās. Tad viņš dodās meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.

Powered by Sviesta Ciba