ozolkoks

ozolkoks @ 01:36: apraksts
dzīvo cilvēks savu dzīvi, dara šo un to.. bij doma iet pastaigāties pa pļavu..bet apzināti nesanāca..,tad tas vienu dienu sanāca pavisam negaidīti..pēkšni, protams, ka viņš aizgāja uz pļavudzīvojās tur, bij tik jauks laiks, lai gan daži mākoņi, tomēr saule spoži spīdēja..bij silti, jauki, omulīgi..tad izlēma izlīst caur krūmiem un paskatīties kas tur labs, pabāza galvu, skatās,o..cik skaisti.. gribēja jau iet, bet tad pēkšni iekrita dziļā dubļu bedrē, to viņš neredzēja, jo acu skatienu piesaistīja skaistā ainava, kas pavērās.., toties dubļi lika aizmirst par skaisto ainavu, ko neizdevās aplūkot tuvāk, jo tagad jātiek arā no dubļu bedres.. lietus gan īpaši nebij lijis, bet dubļi gan bij padaudz..un jo vairāk mīcījās, jo vairāk tie radās un grima dziļāk..

tā tas turpinājās kādu brīdi, jau bez cerībām tikt ārā un bez spēkiem, arī emocionāli nogurdināts palika sēžot..bet tomēr dzirdēja kādu balsi, kas lika nedaudz pamosties,ticis līdz bedres malai vinjaam tomēr izdevās izkūņoties no tiem.
taču visas drēbes..miesa ir ar dubļiem noklāta..pat nedaudz sakaltušiem..un ko tagad, gaidīt lietu, kas nmoskalos dubļus, nju taču nē, kurš gan to darītu..vieglāk paņemt un palīst zem kāda ūdens, vai noliet sevi no galvas līdz kājām..
Dubļi protams tiek lēnām noskaloti, ja tos skalo, taču ari to nevar izdarīt uz sitiena, pietam, ja piekaltuši..un arī pēc noskalošanas paliek pēdas..tu paliec slapšs un izmircis..no galvas līdz kājām, taču dubļi ir noskaloti..un tad atliek lēnām izžūt.
..dubļus jau var noskalot..arī izšūt protams var, pat ja nav silts, tik tad tas notiek lēnāk..bet neviens jau nesaka, ka var aizmirst kritienu bedrē vai dubļus, kas tik cieši bij piekļāvušies..tas paliek atminjā..prātā..