lai cik novazāti un citādi tas neizklausītos, es tomēr gribu sev apsolīt, ka nākamo piecu gadu laikā kaut vienu reizi es ar atvērtu muti stāvēšu Luvrā!
Kad es sēžu pie dakteres ar sānu pret viņu un māsiņu man paliek bail. viņa ti stāsta un stāsta, cik situācija nopietna un, ka tas un tas vēl jāizdara un atbrīvojums un ja vajadzēs tad uz rīgu brauksim. es tikais skatos kā viņas abas piepilda manu slimības vēsturi pilnu ar analīzēm un zālēm. beigās tikai-nākamnedēļ nebūšu, neēd tomātus, sargā sevi, dzer dzelzi!
naktīs es esmu pilna informācijas un sajūtu!kliegt kā tai sievietei no dziesmas "paloma negra" tagad gribētos, uzvelkos no vīna, kafijas, cigāriem, filmām un visa pārējā,kas cilvēam liek justies ar sevi amierinātiem un pilniem.
esmu bez gala pilna,. iztukšojiet mani pa gramam, pa gramam,
es esmu kā tas galdiņš no pasaku filmas- pilns, bet tukšāks nepaliek. ēd, ēd, mazo cālīt!